Vakar, Vitol Group, viens no pasaules lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem un pastarpināts Latvijas uzņēmuma LatRosTrans galvenais akcionārs, aicinājis Latvijas valsts institūcijas uz izlēmīgu rīcību, aizstāvot Latvijas kā investīcijām labvēlīgas valsts statusu.
Investējot Latvijā, Vitol paļāvās kā uz Latvijas Republikā veikto un attiecīgi reģistrēto darījumu un īpašumu likumību, tā arī Latvijas Republikas darbību likumību. Atklātā vēstulē Latvijas amatpersonām, Vitol Group galvenais pārstāvis Latvijā un LatRosTrans padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups norāda, ka šobrīd tiesvedības procesa tendence liek izdarīt secinājumus, ka tiek apšaubīta pirms Vitol ienākšanas Latvijā veikto darījumu likumība, kā arī Latvijas kā valsts darbību likumība.
Eiropas investors Vitol ar savām investīcijām ienāca LatRosTrans uzņēmumā 2010. gadā, pirms tam izvērtējot veicamos ieguldījums, ņēma vērā uzņēmumā esošos tehnoloģiskās naftas krājumus. Pēc ienākšanas Latvijā, Baltkrievijas uzņēmums Družba 2010. gada nogalē cēla prasību tiesā, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta ir tās īpašums. Uzņēmums atsaucas uz pieņēmumu, ka tehnoloģiskā nafta ir nonākusi Baltkrievijas uzņēmuma bilancē, pamatojoties uz 1992. gada 25. februāra aktu par PSRS uzņēmuma Družba īpašuma sadali, 1992. gada 17. jūnija protokolu par īpašuma un bilances līdzekļu sadali un 1992. gada 18. jūnija aktu par Novopolockas uzņēmuma Družba īpašuma un finanšu līdzekļu sadali. Tiesvedības gaitā Polocktransneft Družba izvirzīja jaunu argumentu, ka 1992. gadā esot faktiski noslēgts starptautisks līgums, ar kuru Latvija bez atlīdzības nodevusi īpašuma tiesības uz strīdus tehnoloģisko naftu Baltkrievijas pusei.
LatRosTrans, atsaucoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 24. augusta lēmumu, argumentē, ka pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas viss īpašums, kas atradās Latvijas teritorijā, kļuva par Latvijas valsts īpašumu, izņemot, ja starpvalstu līgumi paredzēja citādi. Līdz ar to sākotnējais tehnoloģiskās naftas īpašnieks ir Latvijas valsts un Baltkrievijas uzņēmumam Polocktransneft Družba būtu jāpierāda, ka savas īpašuma tiesības uz tehnoloģisko naftu tā priekštecis ir ieguvis no Latvijas valsts. Valsts īpašuma nodošana citai valstij varēja notikt tikai uz starptautiska līguma pamata. Polockransneft Družba uzrādītie 1992. gada dokumenti nav atzīstami par starptautiskiem līgumiem.
Situācijā, kad trešās instances tiesa uzskatījusi par nepieciešamu pievērst uzmanību Polocktransneft Družba izteiktai idejai par starptautisko līgumu, dod pamatu nopietnam satraukumam. Šādas Polocktransneft Družba prasības apmierināšana novestu ne tikai pie uzņēmuma bankrota, jo pieprasītā nauda ievērojami pārsniedz visu uzņēmuma LatRosTrans esošo aktīvu vērtību, un negatīva Latvijas investīciju vides novērtējuma, bet var arī izraisīt tiesvedības procesus ārvalstu investīciju aizsardzības jomā.
LatRosTrans nav vienīgais uzņēmums, ko Polocktransneft Družba iesūdzējuši tiesā. Lietuvas uzņēmums ORLEN Lietuva, kas apsaimnieko naftas cauruļvadu Lietuvā, arī līdzīgā veidā 2017. gada septembrī tika iesūdzēts tiesā, apšaubot ORLEN Lietuva piederošās tehnoloģiskās naftas piederību.
Vitol Group galvenais pārstāvis Latvijā un LatRosTrans padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vēstuli ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājai Inesei Lībiņai-Egnerei.