Daudziem lēmumiem ir savi plusi un mīnusi – piemēram, ēst vistu vai tītaru? Bez racionāla paņēmiena, pārbaudāmie nespēja pieņemt lēmumu.
Tieši tāpēc lēmuma pieņemšanas brīdī emocijas ir tik ļoti svarīgas izvēles pieņemšanai. Patiesībā, pat neskatoties uz to, ko mēs uzskatām par loģisku risinājumu, pats izvēles jautājums vienmēr tiek balstīts uz emocijām.
Šim secinājumam ir ārkārtīgi liela nozīme pārrunu vešanas speciālistiem.
Cilvēki, kuri pieņem, ka var pamatot savu pusi, izmantojot loģiskas sakarības, ir nolemti būt par sliktiem pārrunu veicējiem, jo viņi nesaprot reālus faktorus, kas liek otrai pusei pieņemt lēmumu.
Tie, kuri savu pārrunu stratēģiju balsta uz loģiku, rezultātā paļaujas uz pieļāvumiem, minējumiem un viedokļiem.
Ja mana argumenta puse ir loģiska, viņi uzskata, tad otra puse nevar apstrīdēt to, un obligāti nonāks pie mana domāšanas veida.
Problēma ir tāda, ka jūs nezināt, kā otra puse skatās uz lietām.
Un tomēr, pārrunu veicējs var, un tam ir jāmēģina saredzēt lietas no otras puses, lai panāktu, ka tā pieņem tādu lēmumu, kāds ir nepieciešams.
Rezultātā jūsu pretinieks pieņems lēmumu, jo viņš tā vēlas. Likt viņam gribēt, izmantojot metodoloģiju soli-pa-solim, ir pārrunu veicēja uzdevums.
Jūs nesakāt savam pretiniekam, ka tā vai savādāk domāt būs labāk. Jūs palīdzat viņiem pašiem sev atklāt to, kas viņiem liekas pareizs, labākais un izdevīgākais. Viņu gala lēmums būs balstīts uz pašu interesēm.
Tas ir emocionāli. Es vēlos tā un tā. Tas ir labi man un maniem kolēģiem.
Ja jūs varat likt otrai pusei atklāt savas problēmas, parunāt par to, kas ir sasāpējis un par neapmierinātiem mērķiem, tad jūs varat saprast viņu problēmas redzējumu, un pasniegt viņiem risinājumu.
Viņi nepieņems lēmumu tāpēc, ka tas ir loģiski. Viņi pieņems lēmumu tāpēc, ka jūs palīdzējāt viņiem sajust, ka tas viņiem ir izdevīgi.
Vai jūs zinājāt, ka patiesībā viss nav nemaz tik vienkārši? Vai jums ir pieredze tamlīdzīgās lietās, vai arī agrāk vienmēr vadījāties pēc loģikas?
avots: lifter.world