Pēc nedēļas Baltijas valstis atvienosies no elektrotīkla, kas tās līdz šim savienojis ar Krieviju un Baltkrieviju.
Lai gan atbildīgās iestādes neparedz elektrības padeves traucējumus un prognozē, ka pāreja noritēs bez problēmām, process tomēr saistīts ar paaugstinātiem riskiem.
Kā norisināsies atvienošana?
8. februārī vispirms tiks atslēgti Lietuvas savienojumi ar Kaļiņingradas apgabalu, pēc tam – ar Baltkrieviju. Nākamais solis būs Latvijas vienīgā savienojuma atslēgšana, kam sekos arī Igaunijas elektropunktu atvienošana. Šis process notiks pakāpeniski.
Tā kā Lietuvā ir visvairāk atvienošanas punktu un savienojums starp Lietuvu un Poliju ir būtisks reģiona sinhronizācijai ar Eiropu, Lietuvas varasiestādes ir pastiprinājušas kritiskās enerģētikas infrastruktūras apsardzi. Par to ziņo Lietuvas sabiedriskie mediji. Arī Latvijā, īpaši ņemot vērā nesenos incidentus ar kabeļiem Baltijas jūrā, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība drošībai. Pagaidām likumsargi nav konstatējuši nekādas aizdomīgas darbības pie enerģētikas objektiem.
Iedzīvotājiem jāsagatavojas līdzīgi kā vētras gadījumā
Lai gan enerģētikas eksperti uzsver, ka desinhronizācija neradīs elektrības pārrāvumus, process ir tehniski sarežģīts. Tāpēc atbildīgās iestādes iesaka iedzīvotājiem sagatavoties tāpat kā pirms vētras – drošības nolūkos.
Pirms pārejas būtu ieteicams uzlādēt būtiskākās elektroierīces, piemēram, mobilo tālruni un datoru, lai nepieciešamības gadījumā būtu pieejama jaunākā informācija. Tāpat svarīgi parūpēties par ierīcēm, kas varētu ciest no pēkšņām sprieguma izmaiņām.
Jāparūpējas par svarīgām iekārtām un jāuzmanās no dezinformācijas
Īpaša uzmanība jāpievērš iekārtām, kurām nepieciešama dzesēšana un kuras darbojas ar elektropiedziņu, piemēram, siltumiekārtām, tīklu cirkulācijas iekārtām un dzesēšanas sūkņiem. “Par šīm iekārtām būtu jādomā ne tikai desinhronizācijas kontekstā, bet arī ikdienā, ņemot vērā laikapstākļus,” uzsver Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Tāpat atbildīgās iestādes aicina kritiski izvērtēt visu ar šo notikumu saistīto informāciju. Jau konstatēti gadījumi, kad krāpnieki mēģina izmantot situāciju savā labā, piemēram, piedāvājot nepamatotu skaitītāju maiņu. Turklāt pastāv arī risks, ka tiks izplatīta Krievijas dezinformācija. Plašāku skaidrojumu iespējams atrast Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā.
Pastiprināta enerģētikas infrastruktūras uzraudzība
Drošības dienesti jau vairākus gadus pievērš īpašu uzmanību enerģētikas infrastruktūras apsardzei uz sauszemes. Tikmēr Baltijas jūrā incidenti ar kabeļiem, tostarp enerģētikas, kļuvuši gandrīz par ikdienas parādību. Kā norāda elektrības pārvades operatora “Augstsprieguma tīkls” vadītājs Rolands Irklis, uz sauszemes objektus ir iespējams labāk apsargāt.
“Jūrā teritorijas ir plašas, un uzraudzības iespējas ir ierobežotas. Turklāt būtisks ir arī jautājums par to, cik ātri iespējams novērst iespējamos bojājumus,” uzsver Irklis.
Saistībā ar desinhronizāciju līdz šim nav novērotas nekādas aizdomīgas darbības – ne cilvēku kustība, ne objektu fotografēšana vai dronu lidojumi.
Valsts policijai ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns dažādiem drošības līmeņiem. “Aicinām sabiedrību rūpīgi izvērtēt savu rīcību pie kritiskās infrastruktūras objektiem un apdomāt, kur un kā tiek pilotēti droni,” norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis. Šajās dienās pastiprinātu uzraudzību nodrošinās ne tikai policija, bet arī pašvaldības policija, Zemessardze un kritiskās infrastruktūras apsardzes dienesti.
Jādomā ne tikai par apsardzi, bet arī par ātru bojājumu novēršanu
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka enerģētikas infrastruktūras drošība neaprobežojas tikai ar apsardzi – tikpat svarīgi ir nodrošināt ātru bojājumu novēršanu. Lai mazinātu potenciālos riskus, valsts nākotnē varētu savlaicīgi iegādāties rezerves daļu krājumus.
“Pasaulē ir tikai dažas rūpnīcas, kas spēj ražot specifiskas detaļas. Piemēram, ja kādā līnijā, līdzīgi kā “EstLink2″ gadījumā, rodas problēma ar īpašu savienojuma mufi, visa līnija ir jāaptur un jāpārveido, kas prasa laiku. Tāpēc ir svarīgi, cik ātri spējam bojājumus novērst. Ja mēs dodam skaidru signālu, ka spējam ātri saremontēt, arī iespējamie sabotieri zaudē interesi,” skaidro Melnis.
Tāpat, būvējot jaunu infrastruktūru, ir jāpielāgojas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, ievērojot stingrākas drošības prasības būvniecībā.
