Šis stāsts notika ar maniem kaimiņiem viņu vasarnīcā. Viņi deva atļauju to nepublicēt savā kontā.
Manam vīram iepriekšējā laulībā bija bērns – meita. Cenšos viņu neredzēt un nekomunicēt. Es nezinu, kā izskaidrot savas jūtas, bet man ir ļoti nepatīkami apzināties, ka viņam bija cita dzīve pirms manis.
Varbūt kāds teiks, ka tas ir muļķīgi un nepareizi, bet es nevaru sevi pārvarēt….
—–
Mēs ar vīru kopā nodzīvojām apmēram piecus gadus. Un, kā jau vasarā ierasts, nolēmām pārcelties uz vasarnīcu, lai nosiltinātu māju, pabeigtu pirti, kuru nekādi nevaram pabeigt. Galu galā es gribu dzīvot siltumā un komfortā. Tātad lietas ir izplānotas uz priekšu.
Lasi arī: Pēkšņi un negaidīti mūžībā devies daudzu jauniešu varonis un “iedvesmas avots”
Pilsēta ir garlaicīga un skumja. Gadu gaitā es gribu būt tuvāk dabai. Svaigs gaiss, tīrs klimats, koki, puķes, dārzeņu dobes. Mums ar vīru vēl nav savu bērnu, bet principā plānojam, tikai kaut kā līdz šim nav izdevies.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Būs mazi, sanīkuši un rūgti: ko nedrīkst stādīt blakus burkāniemby Laura Blūma
- Auzu pārslu cepumi ar banāniem, riekstiem un rozīnēm – vienkārša recepte gardam našķimby Anna Kalniņa
- Nezāļu lielākie ienaidnieki: 3 skaisti augi, kas jāiestāda savā dārzā, lai uz visiem laikiem atbrīvotos no nezālēmby Laura Blūma