Manam vīram iepriekšējā laulībā bija bērns – meita. Es cenšos viņu neredzēt un ar viņu nerunāt. Es nezinu, kā izskaidrot savas jūtas, bet man ir ļoti nepatīkami apzināties, ka viņam bija cita dzīve pirms manis.
Varbūt kāds teiks, ka tas ir muļķīgi un nepareizi, bet es nevaru sevi pārvarēt. Varbūt esmu pārāk greizsirdīga un īpašnieciska. Mēs nekādā gadījumā nevaram ielaist nevienu savā dzīvē. Un kādu dienu notika kas tāds, no kā es baidījos visvairāk un tagad visu laiku esmu šokā.
Viņa meita atbrauca uz mūsu vasarnīcu, teica, ka ir sastrīdējusies līdz baltkvēlei ar savu mammu, pēc tam viņi ar tēvu iegāja mājā un ilgi runāja par kaut ko bez manis. Izgājis uz ielas, vīrs teica, ka viņa meita paliek pie mums. Man vispār nepatīk šāda situācija. Es kliedzu, uztaisīju dusmu lēkmi un liku viņam izvēlēties: vai nu viņa, vai es.
Vīrs atbildēja, ka nevarot meitu aizdzīt prom. Lai gan viņa jau ir diezgan patstāvīga un nobriedusi – drīz viņai būs 18 gadi, tāpēc viņa var dzīvot pati. Es netaisos saprasties ar citu pieaugušo! Nav pat par ko domāt! Viņa katru dienu man atgādinās par viņa bijušo dzīvi pirms manis un bez manis. Es nevēlos būt ellē.
Lasi arī: Izlasiet 1 minūtē, bet atcerieties visu mūžu. Pamācošs stāsts!
Pāris dienas cietu, tad aizbraucu uz pilsētu un pateicu viņam, ka iesniedzu šķiršanās pieteikumu. Viņš neko neteica un nedarīja. Tikai nosauca par bezsirdīgu sievieti. Izrādās, ka es viņam neko nenozīmēju.
Es nevēlos viņu pamest, bet es noteikti zinu, ka es viņa meitu nepacietīšu. Tas ir bezjēdzīgi. Ko man darīt?
P.S. Dalieties ar savu viedokli komentāros.
Sveki. Es Tev ka vīrietis varu teikt vienu, ej no turienes, no kurienes nāci. Nezinu cik Tev gadu, bet atrodi sev pusi, kurš tiko ir pabeidzis skolu un kuram ir tiko palikuši 18 gadi, jo viņa pagātnē būs tikai skolā un kāda skolas dēka. Vēlu veiksmi.
Stulbākais stāsts ,ko jebkad esmu dzirdējis. Šitai vecenei tiešām nav smadzenes, dot cilvēkam izvēlēties starp bērnu vai psihopātisku veceni kura gatava nostāties starpā. Prieks dzirdēt ka vismaz viņa izšķīrās, tādai labāk tālāk no cilvēkiem. Nerunāsim jau par to ka “drīz 18” nozīmē kad cilvēks var uzsākt dzīvi, atrast dzīvokli/darbu, pabeigt mācības, vai nu pati piedzimusi naudas makā vai tiešām kādas psihiskas problēmas ar galviņu. Un par ko tev darīt – ej pie psihologa vai iemāci skatīties no citu cilvēku perspektīva.
Man ir identiska situācija-vīram meita no iepriekšējās laulības, tikko palika 18. Tāpat bija ļoti liels konflikts ar māti, pēc kura vairs nekontaktējās. Ir pagājuši 2 gadi un viņa man kļuvusi kā pašas meita. Visiem stāda mūs priekšā kā savus vecākus, par māti pat neatceras. Man vairāk šķiet, ka neesi pārliecināta, ka Tavs vīrs Tevi mīl, no malas izskatās, ka problēma jāmeklē jūsu savstarpējās attiecībās. Un normāls cilvēks tiešām nekad netrieks projām savu bērnu.
Tas ir pilnīgi garām likt vīrietim izvēlēties starp tevi un viņu meitu.Viņš protams izvēlēsies savu meitu.Vai nu tu pieņem viņu meitu,vai arī tu būsi zaudētāja un viss.Te ir bezcerīgi,jā tu to nevari pieņemt.Tu zaudēsi tikai tu.