Uzzinot, ka vīram ir mīļākā, atriebība tika pasniegta auksta

Pavisam nejauši uzzināju, ka vīram jau vairāk nekā pusgadu ir mīļākā. Viņa ir kolēģe darbā un, kad man darba darīšanās ir jāizbrauc no pilsētas, tad viņi satiekas pie mums mājās. Viena kaimiņiene pateica.

Komandējumi darbadienās man ir bieži – es esmu dizainere lielā arhitektūras firmā, un man ir daudz pasūtījumu piepilsētas māju dekorēšanā.

Tad nu, kā tikai vīrs neslēpās – viņi atnāca atsevišķi, kaimiņiene pāris reizes bija lieciniece tam, kā viņš viņu izsēdināja divus kvartālus tālāk, pats brauca mājās, bet viņa ienāca pēc 10 – 15 minūtēm. Sieviete man pateica, es pasekoju – un patiešām, ieraudzīju to arī pati.

Sākumā es biju ļoti nikna, bet sevi savaldīju. Šķiršanās bija neizbēgama – krāpšanu es nespēju piedot. Bet nolēmu visu noformēt tā skaisti – lai vīrs visu dzīvi varētu to atcerēties.

Risinājums radās ātri – vīram tieši pēc 6 dienām bija dzimšanas diena.

Es pateicu, ka visu dienu nebūšu pilsētā, tāpēc atzīmēt varēsim tikai vēlu vakarā. Bet pati nolēmu sarīkot viņam pārsteigumu.

Kārtīgi pārliecinājos par savu lēmumu, kad viņa mašīnā nejauši ieraudzīju tālākajā bagāžnieka stūrī paslēptu šampanieša pudeli ar konfektēm, un skaistā kastītē iesaiņotu dārgu sieviešu apakšveļu, kas pēc izmēra nu nekādi nebija domāts man. Es sapratu, ar ko un kā viņš taisās atzīmēt savu dzimenīti.

Tad es piezvanīju viņa vecākiem, māsai ar vīru, mūsu draugiem, un piedāvāju sarīkot vīram pārsteigumu – iebrāzties mājās ar kūku, raķetēm un citiem jautriem nieciņiem. Un palūdzu visu turēt noslēpumā no viņa, lai pārsteigums izdotos. Um māsai viss bija jānofilmē.

Kad pienāca X brīdi, mēs klusiņām savācāmies pie trepēm, es ar savu atslēgu atvēru durvis un ielaidu pa priekšu radiniekus un draugus.

Mēs iebrāzāmies istabā vispikantākajā brīdī – ar apsveikumu kliedzieniem, raķetēm, svecēm uz kūkas un plaukšķenēm…

Tālāk es klusām aizgāju.

Draugi pēc tam pastāstīja, ka mīļākā vienās zeķubiksēs paslēpās skapī, bet nokaitinātā māte sita vīru, pliku un raudošu, ar kūku pa galvu.

Varbūt kāds teiks, ka esmu maita, bet man nav ne kripatiņas kauna sajūtas. Es iesniedzu šķiršanos, neskatoties uz viņa un viņa vecāku pierunāšanu, solījumiem, ka tas nekad, nekad vairs neatkārtosies. Viņš vienkārši kļuva man pretīgs.

avots

Pievienot komentāru