Pensionāru braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas kārtība ir jāprecizē, lai novērstu situāciju, ka citu valstu pilsoņi šo atvieglojumus var saņemt ātrāk nekā Latvijas valstspiederīgie
Pēc deputāta Jurģa Klotiņa (Nacionālā apvienība) iniciatīvas Rīgas domes opozīcijas deputāti ir sasaukuši Satiksmes un transporta komitejas ārkārtas sēdi (norises laiks: 16. februāris 13.45 508. telpā, Rātslaukumā 1)
Sēdes darba kārtībā 2 jautājumi:
1. RP SIA “Rīgas satiksme” un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvju ziņojums par to, cik liels skaits izdienas un vecuma pensionāru patlaban Rīgas sabiedriskajā transportā izmanto RD saistošajos noteikumos Nr.89 noteiktos atvieglojumus. Ziņojumā ietvert skaidrojumu, cik no pensionāriem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie (pilsoņi, nepilsoņi), cik ES un EEZ valstu pilsoņi un cik trešo valstu pilsoņi (Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un citu trešo valstu). Komitejas priekšsēdētājs uzaicina ziņotājus.
2. Par grozījumu Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos
Nr. 89 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā”
Kamēr Saeima izskata grozījumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kura mērķis ir ierobežot trešo valstu pilsoņu iespējas saņemt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus, Rīgā nekavējoties ir nepieciešams novērst nevienlīdzīgu attieksmi, kāda šobrīd var pastāvēt vai jau pastāv, proti, vecuma pensionārs ar citas valsts pilsonību var saņemt atvieglojumu ātrāk nekā Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Tas var notikt tajos gadījumos, kad personas pilsonības valstī ir noteikts agrāks vecuma pensionēšanās vecums.
Rīgas domes 2010. gada 24. augusta saistošie noteikumi Nr. 89 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā” (turpmāk – Noteikumi) šobrīd kā vienīgo kritēriju tam, lai izdienas vai nestrādājošs vecuma pensionārs saņemtu Noteikumu 2.8. punktā noteikto atvieglojumu braukšanas biļetes cenai izvirza faktu, ka persona deklarējusi dzīvesvietu Rīgā.
Ir nepieciešams papildus noteikt, ka, piešķirot attiecīgo atvieglojumu, to piešķir, sākot no Latvijas Republikā noteiktā vecuma pensionēšanās vecuma. Ar šādu precizējumu tiks novērsta nevienlīdzīga attieksme, kāda šobrīd var pastāvēt vai jau pastāv, proti, vecuma pensionārs ar citas valsts pilsonību var saņemt atvieglojumu ātrāk nekā Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Tas var notikt tajos gadījumos, kad personas pilsonības valstī ir noteikts agrāks vecuma pensionēšanās vecums.
Attiecībā uz Noteikumos noteiktajiem atvieglojumiem braukšanas biļetes cenai izdienas pensionāriem situācija šobrīd ir līdzīga. Noteikumi pieļauj situāciju, ka var pastāvēt nevienlīdzīga attieksme pret izdienas pensionāriem ar Latvijas valstspiederību. Izdienas pensionēšanās vecums citās valstīs var būt agrāks nekā Latvijā dažādās profesijās. Papildus vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Labklājības ministrija plāno, ka nākotnē noteiktās profesijās izdienas pensijā varēs doties vēlāk, nekā tas ir pašreiz. Līdz ar to, ja paliek spēkā pašreizējā Noteikumu redakcija, radīsies vēl lielāks nevienlīdzīgas attieksmes risks pret Rīgā deklarētajiem Latvijas valstspiederīgajiem, saņemot izdienas pensionāriem noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.
Tajā pašā laikā ir pamatoti saglabāt iespēju Rīgā dzīvesvietu deklarējušiem citu ES un EEZ dalībvalstu, Šveices Konfederācijas pilsoņiem un bezvalstnieka statusu ieguvušajiem cilvēkiem saņemt līdzvērtīgus braukšanas maksas atvieglojumus, kā tos var saņemt Latvijas valstspiederīgie. Latvijas pārvaldei valsts un pašvaldību līmenī ir ieteicams vadīties pēc Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (turpmāk – Direktīva). Direktīvas 24. pants nosaka aicinājumu dalībvalstij ievērot līdzvērtīgu attieksmi pret pastāvīgi dzīvojošiem citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kāda valstij ir pret saviem valstspiederīgajiem.