Autovadītājiem nākamais gads nesīs nepatīkamus jaunumus – gaidāma ievērojama autoceļu nodevu palielināšanās. Izmaiņas skars gan visus transportlīdzekļu vadītājus.
Šis solis tiek pamatots ar nepieciešamību palielināt finansējumu ceļu uzturēšanai un modernizācijai, taču tas radīs papildus finansiālu slogu ikvienam, kurš ikdienā pārvietojas pa valsts ceļiem.
Šajā rakstā aplūkosim, kādēļ nodevas pieaugs, kam tās tiks piemērotas un kā tas ietekmēs autobraucējus.
Saeima apstiprina autoceļu nodevu kāpumu no 2025. gada
Trešdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz ievērojamu nodevu palielinājumu no 2025. gada 1. janvāra. Lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevas likmju tiks paaugstinātas, lai stiprinātu ceļu uzturēšanas un attīstības finansējumu.
Likumprojekta apspriešanas laikā deputātu vidū raisījās asas diskusijas, īpaši par opozīcijas pārstāves Viktorijas Pleškānes (LPV) priekšlikumu svītrot Satiksmes ministrijas ierosinātās likmju izmaiņas. Pēc viņas teiktā, ceļu remonti ir nepieciešami, taču radikāla nodevu celšana var negatīvi ietekmēt tautsaimniecību. Viņa asi norādīja: “Uztaisīsiet ceļu Latgalē, bet kurš tur brauks?”
Neskatoties uz iebildumiem, likuma grozījumi tika pieņemti, un sagaidāms, ka tie būtiski ietekmēs autobraucējus un transporta nozari.
Nodevu kāpums skars “parastos cilvēkus”, bet sola ieguvumus infrastruktūrai
Diskusijas par Autoceļu lietošanas nodevas palielināšanu izgaismoja atšķirīgus viedokļus par tās ietekmi. Deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) pauda bažas, ka nodevu pieaugums vissmagāk skars “parastos cilvēkus” un mazos uzņēmumus, īpaši lauku reģionos, kur alternatīvas pārvietošanās iespējas ir ierobežotas.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzina, ka Latvijas autoceļu budžets, kas šobrīd ir 285 miljoni eiro, būtiski atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, kur līdzīgā ceļu tīkla uzturēšanai tiek piešķirti vairāk nekā 600 miljoni eiro. Jaunās nodevas ieviešana ļautu iegūt papildu 25 miljonus eiro, kas tiks novirzīti Latgales kritiskās infrastruktūras uzlabošanai un robežsardzes stiprināšanai. Ministrs uzsvēra arī ekoloģisko aspektu – jaunais nodevu režīms piedāvās atlaides videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tā veicinot pāreju uz zaļāku autoparku.
Tomēr bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norādīja uz pretrunām – lai gan no nodevām iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti ceļu atjaunošanā, vienlaikus tās radīs papildu slogu nozarei. “Ar vienu roku nozarei kaut kas tiek iedots, ar otru – atņemts,” rezumēja Vitenbergs.
Autoceļu nodevas grozījumi – līdzsvars starp finansējumu un vides saudzēšanu
Deputāte Jana Simanovska (P) uzskata, ka jaunie Autoceļu lietošanas nodevas grozījumi piedāvā sabalansētu pieeju, kas ne vien nodrošina papildu finansējumu ceļiem, bet arī veicina videi draudzīgāka transporta izmantošanu. Grozījumi nosaka, ka lielākas nodevas būs jāmaksā transportlīdzekļiem ar lielākiem izmešiem un par vinjetēm īsākiem lietošanas periodiem, savukārt ekoloģiskākie kravas automobiļi maksās mazāk nekā patlaban.
“Apvienotā saraksta” deputāts Edgars Putra gan pauda skeptisku nostāju, uzsverot, ka šī ir būtiska nodokļu palielināšana. Viņaprāt, degvielas cenas Latvijā jau tā nav konkurētspējīgas, un nodevas celšana vēl vairāk pasliktinās situāciju.
Likumā ietvertas arī izmaiņas, kas mazinās administratīvo slogu – ieviests jauns deviņu mēnešu periods, kas īpaši noderēs lauksaimniekiem ražas novākšanas laikā. Vienlaikus tiek mudināts iegādāties vinjetes visam gadam, lai nodrošinātu stabilākus ieņēmumus un motivētu ilgtermiņa plānošanu.
Turklāt grozījumi paplašina Valsts robežsardzes pilnvaras, ļaujot tai kontrolēt nodevas maksājumus uz robežas, lai efektīvāk uzraudzītu noteikumu ievērošanu.
Autoceļu nodevu izmaiņas – solis ceļu uzturēšanas izmaksu segšanai un Baltijas harmonizācijai
Satiksmes ministrija norāda, ka autoceļu būvniecības un remonta izmaksu pieaugums ir radījis situāciju, kurā esošie ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevām vairs nespēj segt valsts galveno ceļu bojājumu novēršanas izdevumus, īpaši tos, ko rada kravas transportlīdzekļi. Tādēļ jaunās izmaiņas gan saskaņos nodevu sistēmu ar kaimiņvalstīm, gan sniegs papildu finansējumu ceļu infrastruktūras uzlabošanai.
Direktīva nosaka, ka īstermiņa nodevas – mēneša, nedēļas un dienas – nedrīkst pārsniegt noteiktus procentus no gada nodevas. Šādi aprēķini nodrošina caurspīdīgumu un vienotību nodevu piemērošanā starptautiskajā transporta nozarē.
Likumprojekts tādējādi ne tikai risina aktuālās ceļu uzturēšanas problēmas, bet arī nostiprina Latvijas pozīcijas Baltijas reģionā, ievērojot ES prasības un pielāgojot maksājumu struktūru mūsdienu apstākļiem.