Neraugoties uz to, ka klimata pārmaiņu rezultātā globālā temperatūra paaugstinās, nereti tiek apgalvots, ka aukstuma viļņi var kļūt biežāki un intensīvāki. Tomēr Latvijas dati šo pieņēmumu neapstiprina – aukstuma viļņi kļūst retāki un mazāk spēcīgi.
Piemēram, Rīgā pēdējo reizi -30 grādu sals tika fiksēts 1994. gadā, kas nozīmē, ka vesela paaudze nav piedzīvojusi šādu aukstumu. Aukstuma viļņu samazināšanos var labi novērtēt, aplūkojot ārkārtīgi zemas temperatūras gadījumus. Pagājušajā gadsimtā Rīgā -30 grādi tika reģistrēti aptuveni reizi desmit gados, taču kopš 1994. gada šāds aukstums vairs nav pieredzēts. Tas liecina par vispārēju aukstuma viļņu biežuma un intensitātes mazināšanos Latvijā.
Līdzīga tendence vērojama arī Latvijas aukstākajā punktā – Zosēnu meteoroloģiskajā stacijā, kur pēdējoreiz -30 grādu sals tika fiksēts 2012. gadā. Salīdzinot ar periodu no 1980. līdz 2000. gadam, kad tik zema vai zemāka temperatūra tika reģistrēta septiņos no divdesmit gadiem, var secināt, ka agrāk vidēji reizi trijos gados temperatūra noslīdēja līdz -30 grādiem. Taču pēdējos 13 gados tas nav noticis.
Īpaši zemas temperatūras, piemēram, -35 vai pat -40 grādi, Latvijā bija biežākas pagājušajā gadsimtā. Pēdējoreiz -40 grādu sals tika reģistrēts 1978. gadā, un kopš tā laika pagājuši gandrīz 50 gadi. Tas norāda uz vispārēju ekstremālu aukstuma viļņu samazināšanos Latvijā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti, tostarp Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone, norāda uz skaidru klimata tendenci – temperatūra paaugstinās. Aukstuma viļņu kļūst arvien mazāk, kamēr karstuma viļņu skaits pieaug. Piemēram, 2023. gadā nevienu reizi netika novērotas sešas secīgas dienas ar tik zemu temperatūru, lai to uzskatītu par aukstuma vilni, taču karstuma viļņu bija vairāki.
Šajā gadsimtā zemākā temperatūra Latvijā tika fiksēta 2003. gada 6. janvārī, kad Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja līdz gandrīz -38 grādiem. Tas bija pēdējais gadījums, kad temperatūra sasniedza -35 grādus. Savukārt vēsturē zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā ir -43,2 grādi, kas tika fiksēta Daugavpilī 1956. gada 8. februārī.
Interesanti, ka tajā laikā laika prognozes bija ne tikai mazāk precīzas, bet arī grūti pieejamas – radio piedāvāja vien īsu prognozi nākamajai dienai, bet laikrakstos informācija par laikapstākļiem bieži aprobežojās ar pāris teikumiem.
Neskatoties uz kopējo sasilšanas tendenci, sinoptiķi prognozē, ka jau šajā nedēļas nogalē Latvijā varētu iestāties šīs ziemas zemākās temperatūras.
Zvaigžņu zīmes, kurām 16. februārī gaidāma liela finansiālā veiksme
Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra dati liecina, ka tuvāko divu nedēļu laikā gaisa temperatūra būs aptuveni trīs grādus zem normas, bet februāra beigās un martā tā paaugstināsies virs normas. Nedēļas vidū vietām iespējams sniegs, un jūras efekta mākoņi, īpaši Rīgā, var izraisīt intensīvu snigšanu, lai gan kopumā nokrišņu būs maz. Laiku pa laikam uzspīdēs saule.
Vējš pārsvarā būs lēns, bet piekrastē biežāk pūtīs mērens ziemeļu vējš. Gaisa temperatūra svārstīsies no 0 līdz -10 grādiem, bet skaidrās naktīs atsevišķos reģionos temperatūra var pazemināties līdz -15..-20 grādiem.
Hidrologi brīdina, ka upēs, veidojoties ledum, iespējami vižņu sablīvējumi, kas var izraisīt straujas ūdens līmeņa svārstības.
Vai tiešām iepriekšējās paaudzes devās uz skolu -40 grādu salā?
Daudzi no mums ir dzirdējuši vecāku un vecvecāku stāstus par to, kā viņi bargā salā un puteņos mērojuši kilometrus līdz skolai. Pat 90. gadu vidū daudzi bērni vēl piedzīvoja grūti izbrienamus ceļus līdz skolas autobusam. Tomēr izrādās, ka pat pagājušā gadsimta vidū par skolēnu drošību tika domāts, un nebija tā, ka jebkuros laikapstākļos visiem obligāti bija jādodas uz skolu.
Piemēram, 1956. gada februārī, kad tika reģistrēts aukstuma rekords, laikraksts Padomju Jaunatne 10. februārī publicēja Latvijas PSR Izglītības ministrijas paziņojumu, kurā tika noteikts temperatūras slieksnis, pie kura mācības tiek pārtrauktas. Tas apliecina, ka arī toreiz pastāvēja rūpes par skolēnu drošību un veselību ekstremālos laikapstākļos.
Saskaņā ar 1956. gada Latvijas PSR Izglītības ministrijas noteikumiem mācības tika pārtrauktas, ja gaisa temperatūra sasniedza noteiktus sliekšņus: 1.–4. klasēm – pie -20°C, 5.–7. klasēm – pie -25°C, bet 8.–11. klasēm – pie -30°C. Ja aukstumu pavadīja arī stiprs vējš, vietējās varas iestādes varēja lemt par mācību pārtraukšanu arī pie augstākas temperatūras.
Tomēr tiem skolēniem, kuri tomēr ieradās skolā, tika piedāvātas atkārtošanas nodarbības. Tas parāda, ka, neskatoties uz skarbajiem laikapstākļiem, izglītības process tika pielāgots, ņemot vērā skolēnu drošību un veselību.
