Septembrī Vācijas inflācija samazinājās otro mēnesi pēc kārtas, jo samazinājās arī enerģijas cenas. Tomēr pārtikas cenas pieauga straujāk.
Pirmdienas pēcpusdienā tika publicēts provizoriskais Vācijas gada inflācijas rādītājs septembrī, kas saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem bija 1,6%. Tas bija zemāks nekā augustā reģistrētie 1,9%, kā arī analītiķu gaidītie 1,7%, vienlaikus tas bija zemākais rādītājs kopš 2021. gada februāra.
Inflācijas kritumu galvenokārt noteica enerģijas izmaksu samazināšanās līdz -7,6 % septembrī salīdzinājumā ar -5,1 % augustā. Arī preču izmaksas šomēnes samazinājās par 0,3 % pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tās saglabājās stabilas.
Tomēr pārtikas cenas pieauga straujāk – septembrī tās palielinājās par 1,6% salīdzinājumā ar 1,5% iepriekšējā mēnesī. Savukārt pakalpojumu inflācija šomēnes samazinājās līdz 3.8% salīdzinājumā ar 3.9% augustā.
Vācijas pamatinflācijas rādītājs, kurā netiek ņemtas vērā enerģijas un pārtikas cenas to raksturīgā svārstīguma dēļ, septembrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2022. gada janvāra – 2.7%. Tas bija neliels kritums salīdzinājumā ar augustā reģistrētajiem 2,8 %.
No otras puses, Vācijas mēneša inflācijas līmeņa provizoriskais novērtējums septembrī bija 0 %, kas ir palielinājums salīdzinājumā ar -0,1 % septembrī. Tomēr tas joprojām bija zemāks par tirgus gaidām, kas bija 0.1%.
Ballinger Group FX analītiķis Kails Čepmens Euronews Business norādīaj: “Rītdienas eiro zonas mēroga ziņojums būs nenoliedzama zīme, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir jāpaātrina temps likmju samazināšanā. Politikas veidotājiem oktobra sanāksmē būs jāsaskaras ar bēdīgām izaugsmes perspektīvām un ilgstošu dezinflāciju, un ir grūti saprast, kur ECB atradīs ieroci, lai argumentētu par vēl vienu pārtraukumu. Jāatzīst, ka lielu daļu no kopējā progresa noteicošā rādītāja veido enerģijas bāzes efekti, taču arī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz saruka.”
Vācijas inflācijas līmenis gada griezumā šogad jau piedzīvojis dažus kāpumus un kritumus, bet kopš augusta tas turpina samazināties. Lai gan inflācija Vācijā, iespējams, samazinās, diez vai šī valsts vēl nav izkļuvusi no grūtībām, un Nīderlandes banka ING nesen brīdināja, ka Vācijas ekonomika varētu iestrēgt stagnācijā. Tas notika pēc tam, kad Ifo indekss septembrī samazinājās piekto mēnesi pēc kārtas.
ING savā tīmekļa vietnē norādīja: “Vācijas ekonomika ir atgriezusies tur, kur tā bija pirms gada: eiro zonas izaugsmes atpalicēja, un ir maz pazīmju, kas liecinātu par gaidāmiem uzlabojumiem. Pēc ekonomikas lejupslīdes otrajā ceturksnī visi pieejamie noskaņojuma rādītāji par trešā ceturkšņa pirmajiem diviem mēnešiem sniedz ļoti maz iemeslu optimismam.’’
Tomēr Deutsche Bundesbank ir optimistiskāka, paredzot, ka Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums palielināsies no 0,3% šogad līdz 1,1% 2025. gadā un 1,4% nākamajā gadā.