Finanšu ministrija 2024. gadā, skaidrojot plānotās nodokļu politikas izmaiņas 2025. gadā un turpmākajos gados, paziņoja, ka no nākamā gada paredzēts pakāpenisks minimālās algas pieaugums.
Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju minimālā mēneša darba alga 2025. gadā pieaugs no pašreizējiem 700 eiro līdz 740 eiro, 2026. gadā tā tiks palielināta līdz 780 eiro, 2027. gadā – līdz 820 eiro, bet no 2028. gada – jau līdz 860 eiro mēnesī.
Protams, raugoties tik tālu nākotnē, uz 2028. gadu, jāņem vērā, ka šie rādītāji vēl var mainīties, jo minimālās algas apmēru ietekmē gan ekonomiskā situācija, gan inflācijas temps, gan darba tirgus attīstība. Tomēr attiecībā uz tuvāko periodu – 2025. gadu – šobrīd izskatās, ka iepriekš noteiktais plāns tiks īstenots, un minimālā alga, visticamāk, tiešām būs 780 eiro mēnesī.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis intervijā portālam “nra.lv” paskaidroja, ka minimālās algas apmērs šim gadam, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas principi ir noteikti Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”. Šie noteikumi ir izstrādāti Labklājības ministrijā un apstiprināti Ministru kabinetā, nodrošinot vienotu pieeju minimālās algas aprēķināšanai valstī.
“Līdz šim mēs neesam saņēmuši nekādu jaunu informāciju vai paziņojumu no atbildīgās nozares ministrijas par iespējamām izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš plānoto minimālās algas palielinājuma grafiku. Ja nozares ministrija nākotnē iesniegs kādus priekšlikumus vai korekcijas šajā jautājumā, Finanšu ministrija tos rūpīgi izvērtēs un attiecīgi izskatīs,” norādīja ministrijas pārstāvji.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka jautājums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam vēl tiks apspriests Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, bet pēc tam izskatīts arī Ministru kabinetā. Viņš uzsvēra, ka šobrīd Labklājības ministrija nav sagatavojusi un nav iesniegusi nevienu priekšlikumu, kas atšķirtos no tiem, kurus valdība jau iepriekš ir apstiprinājusi.
Līdz ar to pašreizējās prognozes liecina, ka 2026. gadā minimālā mēneša alga saglabāsies atbilstoši iepriekš noteiktajam plānam – 780 eiro apmērā.
Saskaņā ar Darba likuma 61. pantu, darba devējam nav tiesību noteikt darba samaksu, kas būtu mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu. Savukārt minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, izdodot atbilstošus noteikumus. Šī regulējuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu atalgojumu un aizsargāt mazāk atalgotu darbinieku intereses. Pašlaik Latvijā minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju, kas atspoguļo tās nozīmīgo lomu darba tirgū.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas minimālā alga joprojām ir zemāka. Lietuvā 2025. gadā minimālā mēneša alga ir 1038 eiro, Igaunijā – 886 eiro, savukārt Īrijā tā sasniedz 2281,50 eiro. Luksemburgā, kur noteikta visaugstākā minimālā alga ES, nekvalificēti darbinieki saņem 2637,79 eiro, bet kvalificēti darbinieki – pat 3165,35 eiro mēnesī. Šie dati parāda būtiskās atšķirības starp valstīm un to, cik lielā mērā minimālās algas apmērs ir saistīts ar katras valsts ekonomikas attīstības līmeni un dzīves dārdzību.
Lietuvas valdība ceturtdien nākusi klajā ar priekšlikumu no nākamā gada paaugstināt minimālo mēneša algu par 11,1%, jeb par 115 eiro, sasniedzot 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tāpat paredzēts, ka minimālā stundas tarifa likme pieaugs par tādu pašu procentuālo apmēru – līdz 7,05 eiro stundā. Šis solis tiek pamatots ar nepieciešamību saglabāt iedzīvotāju pirktspēju un mazināt atalgojuma atšķirības, kas pēdējos gados joprojām ir ievērojamas Baltijas valstīs.
