Pārsteidzošu rezultātu sniedz sarkanie kāposti – tie kļuvuši par vienu no patīkamākajiem nesenajiem atklājumiem olu krāsošanā. Lai gan tradicionāli tiek izmantotas tādas dabiskās krāsvielas kā melleņu vai upeņu ievārījums, kā arī aroniju biezenis, sarkano kāpostu novārījums izrādījies īpaši efektīvs. Tas spēj radīt bagātīgas, dzidras un reizē niansētas krāsas, kas olām piešķir teju maģisku izskatu.
Sevišķi skaists efekts novērojams, ja krāso lauku vistu olas – tās dabiskās pigmentācijas dēļ reaģē atšķirīgi nekā veikalā iegādātās baltās vai gaiši brūnās olas, un gala rezultāts ir daudz piesātinātāks un izteiksmīgāks. Šī metode kļuvusi par īstu favorītu, jo ik reizi spēj pārsteigt ar krāsu pārejām, toņu dziļumu un neparedzamiem, taču skaistiem efektiem. Krāsojot ar sarkano kāpostu novārījumu, iespējams iegūt no zilgani violetiem līdz pat pelēcīgi zaļganbrūniem toņiem – viss atkarīgs no tā, cik ilgi ola tiek turēta krāsvielā un kāds ir tās sākotnējais tonis.
Sarkanā kāposta novārījums ir viena no efektīvākajām un vizuāli iespaidīgākajām metodēm dabiskā olu krāsošanā. Vispirms kāpostu sagriež smalkās strēmelēs, pievieno ūdeni, šķipsnu sāls un nelielu daudzumu etiķa, lai pastiprinātu krāsvielas iedarbību. Visu uzvāra, līdz izveidojas intensīvs, spilgti violetas krāsas šķidrums. Tad tam pievieno olas, kas jau iepriekš apvītas marlē kopā ar dažādiem rotājumiem – piemēram, sīpolu mizām vai lapu aplikācijām. Šādi sagatavotas olas vāra apmēram 10 minūtes.
Kad vārīšana pabeigta, olas neiztinot no marles nekavējoties liek zem auksta ūdens strūklas, lai tās atdzesētu un nostiprinātu krāsu. Tikmēr katlu ar sarkano kāpostu novārījumu noņem no uguns, taču to vēl neizlej. Atvēsušās olas ievieto atpakaļ novārījumā, kur tās iemērc uz pāris stundām vai pat ilgāk – šajā ilgākajā “krāsošanas vannā” top īpaši noturīgas un vizuāli bagātīgas krāsas. Rezultātā čaumalas iegūst niansētus toņus – no maigām debesu zilām nokrāsām līdz piesātināti zaļganzilām. Ja klāt pievienotas arī sīpolu mizas, krāsojums kļūst vēl interesantāks – kombinējoties, izveidojas rūsgani, zilgani un pat zaļgani efekti.
Līdzīgā veidā tiek izmantota arī kurkuma – lai iegūtu siltos, saulainos toņus. Nelielā katlā ūdenī pievieno trīs ēdamkarotes kurkumas pulvera, ieliek olas un vāra tās apmēram 10 minūtes. Pēc tam olas atdzesē aukstā ūdenī un vēl divas līdz trīs stundas mērcē kurkumas novārījumā. Šis ilgstošais process ļauj iegūt koši dzeltenas vai zeltainas olas, kas izceļas ar savu siltumu un spožumu.
Mēģinot eksperimentēt ar zaļo krāsu, tika izmēģināti spināti, taču tie nedeva gaidīto efektu. Toties Matcha – zaļās tējas pulveris – izrādījās veiksmīgāks risinājums. Olas tajā ieguva maigus, pavasarīgi zaļganus toņus, kas lieliski piestāv Lieldienu noskaņai un papildina dabiskās krāsas paleti ar jaunu, svaigu akcentu.
Kaltēti un tikko uzdīguši
Skaisti ir arī vienkrāsaini krāsotas olas, bet vēl priecīgāk, ja uz tām redzams kāds raksts, ko izveido augi.
Olas rotāšanai vari izmantot daudz dažādu lietu: krokusu, sniegpulkstenīšu, atraitnīšu, hortenziju ziediņus, bērzu vai ievu lapiņas, mazos makaronus, putraimus, grūbas, kuskusu, kafijas biezumus, dilles, lociņus, pētersīļus un pat puķes no pērnā Jāņu vainaga.
Lai rotājumi labāk pieliptu pie olas, to vajag samitrināt. Sausos ziedus, piemēram, hortenzijas, pirms tam nedaudz pamērcē ūdenī.
Noderīgi padomi:
Pirms vārīšanas olas rūpīgi nomazgā, lai krāsa labāk pieķertos.
Kad olas nokrāsotas, uzmanīgi noņem aptinumu un noskalo zem ūdens.
Tad tās nosusini.
Ņem vērā – etiķis var padarīt čaumalu trauslāku, tāpēc sausas olas būs drošāk ņemt rokās, ripināt, slēpt un izmantot olu kaujās!
Dabisko krāsu idejas Lieldienu olām
Mellenes (sasaldētas un atlaidinātas) – vāja krāsa. Labāk pievienot sīpolu mizas, tad olas kļūst tumši brūnas vai melnas.
Gaiļpieši, kliņģerītes, kumelītes – dod ļoti gaišu, pelēcīgi dzeltenu toni.
Karkadē tēja – olas kļūst pelēkas, kā pelni.
Sīpolu mizas + hibiska tēja – olas top tumši zaļganas vai melnas kā nakts.
Valriekstu čaumalas – baltas olas kļūst gaiši brūnas.
Pelašķu tēja – piešķir zaļgandzeltenu toni.
Sīpolu mizas + čili + karijs – olas kļūst sarkanbrūnas.
Sarkanais kāposts, mellenes, aronijas – rada violetu vai zilganpelēku toni.
Jāņu vainags (margrietiņas, madaras, āboliņš, raspodiņš u.c.) – novārījumā olas kļūst dzeltenas. Košākam tonim pievieno sīpolu mizas.
Siena gruži – olas iegūst zaļgani pelēku krāsu.
Burkāni ar visu mizu – dod haki (tumši bālganzilu/zaļu) krāsu.
Matcha (zaļās tējas pulveris) – dod maigi zaļu toni.
Melnā tēja + aroniju biezenis + koriandra sēklas – olas top pelēkas.
Jauno nātru novārījums – ilgstoši turot, olas kļūst gaiši zaļpelēkas.
Ābeļu un kārklu mizas – piešķir gaiši brūndzeltenu krāsu.
