Lūk ko es atklāju!
Sākumā es gribu atzīmēt, ka, atverot konservu kārbu, es sapratu, ka vāki ir izgatavoti no izturīgāka metāla. Atverot kārbu, es uzreiz sajutu patīkamu zivju aromātu.
Bundžas iekšpusē bija diezgan daudz zivju. Jūs noteikti zināt, ka nereti mūsdienu konservos zivju ir mazāk nekā šķidrums. Bet “vecajā” konserva bundžā situācija bija pretēja.
Vēl viens svarīgs fakts, ko es pamanīju, bija tas, ka šķidrums patiešām bija no eļļas. Mūsdienu ražotāji sāka atšķaidīt eļļu ar ūdeni.
Es nolēmu izmantot izdevību un izmēģināju sardīnes, kuras tika izgatavotas 1960. gadā. Atklāti sakot, es biju pārsteigts, jo zivis bija garšīgas un nebija ne ķīmijas, ne kā tamlīdzīga. Secināju, ka viņi izstrādāja produktus daudz labāk nekā mūsdienās.
P.S. Es nekādā veidā tagad cilvēkus neaicinu ēst vecus konservus. Šis bija tikai eksperiments!
Tevi noteikti interesēs
- Ābolu pīrāgu tagad gatavoju tikai šādi: izcils šedevrs “poļu” gaumē, kas garšo visiem, turklāt bez mīklas un olām
- Vasaras svaigo garšu laiks vēl nav beidzies — šo tomātu šķirni iespējams audzēt arī ziemā, telpās
- Piedegušie tauki no cepeškrāsns pazūd uzreiz ar vienu parastu virtuves sastāvdaļu
- Ķirbis ir rudens galda favorīts: 2 receptes aromātiskām zupām, kas vienmēr izpelnās komplimentus
- Izcilie biezpiena plācenīši ar ķirbi, kas vienmēr izdodas mīksti, zeltaini un ar rudens aromātu
- Kad viesi jau pie durvīm, steidzu gatavot ātro salātu recepti ‘Minūte’, kas vienmēr izdodas un pazūd no galda nemanot