“Mēs kliedzām, bet cilvēki skrēja kur nu kurais!” Bērniem palīgā ieradās klaiņojoši suņi

“Es tik ļoti nobijos, nezināju, ko darīt. Nataša ļoti skaļi bļāva un raudāja, bet cilvēki gāja garām,” stāsta skolniece.

Un te pēkšņi no nekurienes izskrēja suņu bars. Suņi ielenca vīriešu baru un sāka atņirgtiem zobiem skaļi riet.

“Tā vien likās, ka suņi skrēja mums palīgā. Viens no vīriešiem iespēra blakus esošajam sunim pa purnu, bet tas neatkāpās, sakoda viņu un turpināja mūs aizstāvēt,” stāsta meitenes.

Noziedznieki sabijās, jo skaļās suņu rejas pievērsa lieku uzmanību.

Tad noziedznieki saprata, ka tūdaļ būs lielas ziepes, nometa telefonus un somas uz zemes, lai steigšus skrietu projām.

Meitenes piedzīvoja ļoti lielu stresu. Jaunākajai meitenei uz kakla palika nospiedums no kapuces, kas bija iegriezusies viņai kaklā – tieši tik spēcīgi viņa tika rauta. Taču viņas nebūt neaizmirsa tos, kas viņām palīdzēja.

“Mēs ar māsu nolēmām pateikties saviem glābējiem. Mēs nopirkām maizi, pienu, pīrādziņus un pabarojām savus glābējus. Esmu ļoti pateicīga šiem dzīvniekiem. Bet es tā arī nespēju saprast, kādēļ garāmgājēji mums nepalīdzēja – viņi taču redzēja, ka šie vīrieši mums uzbruka,” meitenes nesaprašanā skaidro.

Lūk, kāds izglābšanās stāsts! Te uzrezi prātā ieskrien visi tie, kas saka, ka klaiņojošie suņi ir jāiznīdē.

Cilvēki, vai jūs vēl tiešām domājat, ka visi šie dzīvnieki ir ļauni?

avots

Pievienot komentāru