Pēc tam, kad tēvs aizgāja pie citas sievietes, mūsu mazā ģimene palika bez galvenā apgādātāja, tāpēc mammai nācās meklēt darbu. Tētis aprobežojas ar pieticīgiem alimentiem, pārstāja apsveikt dzimšanas dienās un svētkos, jo jaunā sieva un jaundzimušais dēls prasīja arvien vairāk uzmanības.
Kad mammai parādījās pielūdzējs, mēs viņu uztvērām kā sodu, un nevēlējāmies komunicēt, ignorējot viņa dāvanas un piedāvājumus pavadīt laiku kopā. Tā tas turpinājās diezgan ilgi, līdz notika kaut kas neparedzams.
Pilsētā parādījās izdzimtenis, kas uzmācās mazām meitenēm, un visa sabiedrība bija norūpējusies par to, kā viņu noķert. Tajā brīdī mēs vēl nezinājām, ka patēvs strādā policijā, tāpēc viņš tik bieži aizkavējās darbā un pārnāca noguris.
Mamma visiem spēkiem centās ieviest kārtību, bet mēs ar māsu neko negribējām dzirdēt par svešu onkuli, un jo tālāk, jo mazāk mēs klausījāmies vecākos cilvēkus. Lai nesēdētu mājās, vakarus pavadījām bērnu laukumā, kas atradās netālu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu