Man ir 40 gadi (tas ir svarīgi stāstam)

Veikalā nejauši saskrējos ar savas pirmās, lielās mīlestības mammu.

Nebijām redzējušies kādus gadus divdesmit. Viņa sapriecājās, un tas nav nekāds pārsteigums – man ar viņu vienmēr bijušas labas attiecības, un viņa bija bēdīga, kad mēs ar meiteni izšķīrāmies.

Pagājām maliņā, sāka birt jautājumi – kā iet – kur – kas – ar ko nodarbojies. Es pie sevi nodomāju, ka viņa savos 60 ar astīti ir pārsteidzoši labi saglabājusies, pie reizes nopriecājos, ka ir parādījies gredzens pirkstā – tolaik viņa manu līgavu audzināja viena.

Un te bijusī potenciālā sievasmāte uzdod pilnīgi negaidītu jautājumu par manu draugu, kuru viņa būtībā pat nepazina – kur viņš ir, un kas ar viņu.

Uzmanīgi skatos uz viņu.

Velns, tik pazīstamas zilas acis.

Tā nav mamma.

Tā ir viņa – mana pirmā, lielā mīlestība.

avots