Nesen populāra jautājumu mājaslapā Quora parādījās tāds anonīms paziņojums:
“Kā man paskaidrot savam brīnišķīgajam 11 gadus vecajam dēlam (tā, lai viņš neapvainojas), ka man negribas ar viņu sarunāties, jo viņš visu laiku runā man rupjības?”
LASI VĒL: Depresijas epidēmija skārusi pusaudžus visā pasaulē. Iemesls – smartphone Lūk, pierādījumi!
Starp daudzajām atbildēm pašu labāko bija uzrakstījusi austrāliešu rakstniece Džo Eberharda:
Manam dēlam ir vienpadsmit ar pusi. Nesen mums bija neparasta saruna.
Sēžot pie automašīnas stures, es dziļi ieelpoju un teicu:
— Es daudzas reizes tev esmu stāstījusi, kā pusaudža vecumā mainās tavs ķermenis, bet pavisam piemirsu pastāstīt, kas notiek ar tavām smadzenēm. Pubertātes periodā smadzenes attīstās un mainās vairāk nekā jebkurā citā periodā, ja neskaita zīdaiņa vecumu. Piedod, ka aizmirsu tevi pabrīdināt.
Viņš pamāja un pajautāja:
— Kāpēc man mainās smadzenes?
— Lūk, te arī sākas pats interesantākais! Tu zini, ka, kad biji maziņš, tavas smadzenes attīstījās tik ātri, ka aptuveni piecu-sešu gadu vecumā tās bija salīdzināmas ar pieaugušā smadzeņu lielumu?
— Nē, — viņš pārsteigti atbildēja.
— Bet tas tā ir! Bet, lai arī tavas smadzenes bija ļoti spēcīgas, visas instrukcijas bija paredzētas bērna smadzenēm. Tāpēc visa informācija par to, kā veidot pieauguša smadzenes, tika…teiksim tā, neskaidra. Tavas smadzenes cenās, ka vien varēja, bet nezināja, par kādu cilvēku tu kļūsi un kādas tieši smadzenes tev būs nepieciešamas.
Es ieturēju pauzi, lai viņš varētu uzdot jautājumus, bet viņš tikai acis nenovērsis skatījās uz mani. Es turpināju:
— Tagad pāriesim pie pubertātes. Tas ir ļoti interesants laiks, kad ne tikai tavs ķermenis kļūst pieaudzis, bet arī smadzenes pilnībā pārveidojās no bērna uz pieaugušā smadzenēm.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu