Es esmu lidojuma pavadonis. Vakar atlidoju no Taizemes, bija grūts reiss, visi pasažieri līdz ārprātam nokaitināja. Rakstu šeit, pats dzīvoju Permā. Nolaidīšu tvaikus un pateikšu visu, ko domāju par pasažieriem.
1.Kāpēc jūs aiz sevis atstājat tādu miskasti? Tas ir kaut kāds ārprāts! Kas tā par attieksmi: “es nopirku biļeti, tad man ir tiesības piecūkot visu lidmašīnu”. Aiziet pat līdz tādam līmenim, ka tu ieej tualetē, un uz poda sēdekļa ir kurpju nospiedumu. Kāds “ērgļa pozā” ir sēdējis uz poda! Turklāt tur bija pieejami gan papīra dvieļi, gan arī vienreizējie sēdekļi. Atsevišķs fui vīriešiem: kad es eju uz tualeti, es paceļu vāku, bet jums, kas – slinkums? Tas ir zem jūsu cieņas? Vai arī, ja neesat mājās, jums vienalga?
Ar jums kopā lido sievietes, kuras, ja jūs nezinājāt, savas vajadzības nokārto sēdus. Īss krāniņš un slikti sanāk stāvus? Novels bikses, apsēdies uz poda un “piesien zirgu” sēdus, nenosodīs, no tā par veceni nekļūsi. Sievietes arī nav labākas: tieši uz grīdas mētājas asiņaini tamponi, paketes, bērnu pamperi – bez komentāriem.
2. Bērni. Es ciest nevaru mazus bērnus. Nesaprotu, kāpēc jūs viņus velkat līdzi atvaļinājumā, uz jūru utt? Lidojums ilgst 5 – 6 stundas, vislabākais veids, kā nosist laiku – pagulēt. Bērniem nav, kur likt savu enerģiju. Kā te cilvēks var pagulēt, ja 3 metrus no tevis aiz bezdarbības nīkst vesels nīkuļojošu un čīkstošu bērnu pulciņš?Nomierināt viņus vai arī ar kaut ko nodarbināt jūs nemākat vai arī negribat. Lidojiet ar bērnu – ņemiet līdzi krāsojamās grāmatas, grāmatas, augšupielādējiet multenes (lidostās ir bezmaksas wi-fi tīkls). Jūs kopā lidojat 100 – 150 cilvēki, lidojuma pavadoņiem jau tā ir grūti, bet sekot vēl līdzi jūsu brīnumam, lai viņš pa taisno neielidotu ar galvu ratiņos, vienkārši nav iespējams.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu