Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina piedalīties kinooperatoru Rūtas Ināras Urbasts 85 gadu un Mārtiņa Oskara Kleina 80 gadu jubileju atceres sarīkojumā 2018.gada 17.decembrī plkst.18:00 kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē.
Ieeja brīva.
PROGRAMMĀ:
1) Kinožurnāls “Sporta apskats” Nr 1, 1968.,9 min., režisors Aloizs Brenčs, operatori Ruta Urbasts un Ivars Seleckis; (veltījums vieglatlētei Renātei Lācei)
2) Kinožurnāls “Māksla” Nr1, 1990., 10 min., režisors Sergejs Nikolajevs, operatore Ruta Urbasts (par gleznotāju Borisu Bērziņu)
3) “Laikmetu griežos”- 1981, 81 minūte, režisors Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins.
Viss Rūtas Ināras Urbasts radošais mūžs aizritējis spraigajā dokumentālo filmu un kinohroniku uzņemšanas darbā Rīgas kinostudijā. Uzņemti aptuveni 700 sižeti kinožurnāliem “Padomju Latvija”, “Māksla” un “Sporta apskats”, saulē un vējā, sniegā un salā… Tiem raksturīgs ass redzējums un situācijas izpratne, izteiksmīgs kadra risinājums. Viņas darbu klāstā ir dokumentālās filmas par dabu, par sportu, par izcilām personībām. 1990.gadā uzfilmēta “Deklarācija”, “Diena pirms neatkarības”, 1991.- “Janvāra rekviēms”.
Pieņemts uzskatīt, ka kino operatora darbs ir vīriešu lieta. Laikā, kad viss tika filmēts uz 35mm filmas, šajā profesijā sieviešu nebija daudz. Pat kino institūtā VGIK katru gadu uzņēma tikai pāris meitenes. Rūta izturēja lielo konkurenci un operatora diploma ieguva 1960.gadā.
Kolēģi Rūtu mīļi sauca par Rū, augsti vērtējot viņas talantu un arī cilvēciskās īpašības – sirsnību, atvērtību un uzmanību, ko viņa dāvāja citiem, arī saviem skolniekiem un asistentiem, kuri, Rūtas ievadīti, kļuvuši par izciliem meistariem.
Mārtiņš Oskars Kleins, ar spilgtu talantu un radošu azartu apveltīts mākslinieks, pārstāv veselu kino ēru, kad tapa filmas, kuras mīlam, ar kurām lepojamies. Viņš ir vienīgais kino operators, kura vairākas filmas: “Purva bridējs” (1966., režisors Leonīds Leimanis) un „Nāves ēnā” (1971., režisors Gunārs Piesis) sabiedrībā ir atzītas par augstākajām Latvijas kino virsotnēm un iekļautas prestižajā Latvijas Kultūras kanona sarakstā starp 12 visu laiku labākajiem latviešu kino darbiem.
Ja šis saraksts būtu plašāks, tajā godam savu vietu ieņemtu arī citas Kleina filmētās mūsu zelta fonda filmas – “Pie bagātās kundzes” (1969., režisors Leonīds Leimanis), “Pūt vējiņi!”(1973.), “Sprīdītis”(1985.), “Maija un Paija”(1990., visām režisors Gunārs Piesis) un skatītāju skaita pārliecinošā rekordfilma “Vella kalpi” (1970., režisors Aleksandrs Leimanis). Mārtiņa Kleina kontā ir 21 mākslas filma, kas kļuvušas par Latvijas kultūras pamatvērtībām. Filmējis arī dokumentālas filmas un daudzus kinohronikas sižetus.
Katram darbam atrasta vizuālā stila atslēga un gaismas spēle, radot vienotu koptēlu, grafiskās un gleznieciskās kvalitātes. Meistaram bija raksturīga spilgta režisoriska domāšana – kadra kustība, ritms, koloristika un ekspresija mērķtiecīgi tika pakļautas filmas dramaturģijas atklāsmei. Asprātīgs tehnoloģiskais risinājums bieži ir līdzējis veikt šķietami neiespējamus uzdevumus.
Kinožurnāls “Sporta apskats” Nr 1, 1968., ir veltījums vieglatlētei Renātei Lācei (18.02.1943.- 03.03.1967.) un viņas traģiskajam liktenim. Tā ir Rīgas kinostudijas vienīgā filma, kuru nenolika cenzūras “plauktā”, bet kategoriski lika iznīcināt. Vienu kopiju nelegāli paglāba operatore Rūta Urbasts.
Kinožurnāls “Māksla” Nr1, 1990., ir viens no pēdējiem operatores Rūtas Urbasts filmētajiem darbiem – ekrāna tikšanās ar spožu personību – gleznotāju Borisu Bērziņu.
“Laikmetu griežos”- 1981, ir viena no retāk rādītajām aktierfilmām, kas tapušas režisora Gunāra Pieša un operatora Mārtiņa Kleina sadarbības rezultātā.
Filma veidota pēc Andreja Upīša romānu Pirmā nakts un Kunga pātaga motīviem
17. un 18. gadsimtu mija, pēc ilgiem kara gadiem Vidzeme nonākusi zviedru valdīšanā un vācu baroniem ar dokumentiem jāpierāda savas tiesības uz zemi un dzimtcilvēkiem. Jaunais, Vācijā izglītotais Kurts fon Brimmers atgriežas savā muižā, apgaismības ideālu pārņemts, un grib apvienot latviešu zemniekus un vācu muižniekus cīņā pret zviedru varu, taču zemnieki viņa idejas nesaprot – viņiem nav vajadzīgi ne zviedru, ne vācu kungi.
Lomās:
Aigars Birznieks, Ints Burāns, Lāsma Kugrēna, Aleksandrs Bojarskis, Juris Strenga, Uldis Pūcītis, Antra Liedskalniņa, Velta Līne, Jānis Paukštello, Lilija Žvīgule, Valdemārs Zandbergs, Lidija Freimane, Laura Martinonite, Olevs Eskola, Urmass Kibuspū, Āre Lānemets.
Ieeja brīva.
Rīkotājs – Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs
Uzziņām – tālr.26440470