Latvijā beidzot iestājusies īsta, sniegota ziema – sals ir pamatīgs, un ūdenstilpnes jau pārklājis biezs ledus slānis.
Pagājušajā piektdienā kāds vietējais iedzīvotājs, kurš baudīja ziemas priekus un slidoja pa aizsalušo Slokas ūdenstilpni, piedzīvoja ko pavisam neparastu. Viņš ieraudzīja kaut ko tik savādu un negaidītu, ka tas lika viņam apstāties un vēlreiz vērīgi ieskatīties zem ledus virsmas.
Tas, ko viņš tur ieraudzīja, bija ne tikai neparasts Latvijas apstākļiem, bet arī patiesi satraucošs – zem ledus atradās milzīga haizivs! Šāds skats noteikti satriektu ikvienu, jo haizivis mūsu platuma grādos nav sastopamas, it īpaši ne aizsalušos ūdeņos. Vīrietis sākotnēji nespēja noticēt savām acīm, taču, rūpīgāk ieskatoties, kļuva skaidrs – tur patiešām atradās iespaidīga jūras plēsēja siluets.
Jā, jūs nepārlasījāties – runa tiešām ir par haizivi. Un ne par kuru katru, bet par iespaidīga izmēra balto haizivi, kas ir viena no visbīstamākajām un lielākajām plēsējzivīm pasaulē. Bet cik reāli būtu šādu jūras plēsoņu sastapt Latvijas ūdeņos? Vai tas vispār ir iespējams?
Starp citu, pieaugusi baltā haizivs parasti sasniedz 4 līdz pat 5 metru garumu, bet atsevišķi indivīdi spēj izaugt vēl iespaidīgāki – pat līdz 7 metriem!
Šīs haizivis ir izcili mednieki, kas medījumu ķer ar ātrumu, precizitāti un neiedomājamu spēku. Viens no to iecienītākajiem paņēmieniem ir negaidīts uzbrukums no apakšas, kur tās izmanto milzīgu jaudu, lai satvertu upuri. Tāpēc šī plēsoņa klātbūtne zem ledus Latvijas ūdeņos šķiet kaut kas pilnīgi neiedomājams un satraucošs.
Lai gan baltās haizivis var šķist biedējošas, tās patiesībā reti kad ir bīstamas cilvēkiem. Lielākoties uzbrukumi notiek nejauši – haizivis mēdz sajaukt cilvēkus ar saviem ierastajiem medījumiem, piemēram, roņiem vai citiem jūras zīdītājiem. Tās medī, vadoties pēc instinktiem, un cilvēks vienkārši var kļūt par upuri kļūdas dēļ.
Un tomēr – sastapt šo iespaidīgo jūras plēsoņu Latvijas ūdeņos ir praktiski neiespējami, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, mūsu platuma grādu ūdeņi ir pārāk auksti, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus baltajai haizivij. Otrkārt, Baltijas jūrā ir salīdzinoši zems sāļums, kas neatbilst šo haizivju dabiskajai videi. Treškārt, mūsu ūdeņos trūkst arī pietiekama barības daudzuma, kas būtu nepieciešams tik lielam plēsējam izdzīvošanai.
Lai gan Baltijas jūra nav piemērota lielajām plēsīgajām haizivīm, dažas mazākas haizivs sugas tomēr laiku pa laikam var ieklīst mūsu ūdeņos. Dabas aizsardzības pārvalde savulaik apstiprinājusi, ka vietās, kur Baltijas jūra vēl saglabā zināmu sāļuma līmeni – tuvāk Ziemeļjūras robežai –, ir sastopamas aptuveni piecas haizivs sugas. Tomēr tālāk Baltijas jūras iekšienē tās nav atrodamas, jo šeit sāļuma koncentrācija ir pārāk zema, lai nodrošinātu haizivīm piemērotu dzīves vidi.
Tomēr, atgriežoties pie Slokas ūdenstilpnes un video redzamās haizivs – kā gan šāds neparasts skats varēja rasties? Vai tiešām pastāv iespēja, ka haizivs kaut kādā veidā nokļuvusi šajā ezerā?
Zvaigžņu zīmes, kurām 16. februārī gaidāma liela finansiālā veiksme
Izrādās, šim noslēpumainajam atgadījumam ir pavisam loģisks izskaidrojums. Patiesībā pie tā “vainojami” nirēji, kuri kādu laiku atpakaļ šajā ezerā iegremdējuši haizivs manekenu. To izmantojuši kā daļu no savām apmācībām, lai reālos apstākļos apgūtu dažādas niršanas prasmes. Tagad, kad ūdenstilpne aizsalusi un ledus kļuvis pietiekami caurspīdīgs, šis iespaidīgais veidojums kļuvis redzams arī no augšas, radot pārsteidzošu un, iespējams, pat biedējošu skatu ikvienam, kurš uzdrošinās slidot pāri aizsalušajam ezeram.
Slokā redzamā haizivs zem ledus :
Nirēji slokas karjerjā, kur sastapuši haizivi :
