7. Atkarība no impulsa pirkumi
Mūsdienu patērētāju pasaule ir pilna ar gudru reklāmu, kuras mērķis ir izraisīt impulsīvus pirkumus. Taču šie mazie, neplānotie izdevumi var iztukšot tavu maku. Pirms pirkuma veikšanas apstājieties un pajautājiet sev: “Vai man tas tiešām ir vajadzīgs?”
24 stundu iepirkšanās rutīnas iestatīšana palīdz ierobežot impulsu pirkšanu un nodrošina saprātīgu tērēšanu.
8. Nevērība pret veselību un labsajūtu
Finansiālā labklājība ir vairāk saistīta ar fizisko veselību, nekā mēs bieži domājam. Nevērība pret savu veselību — neatkarīgi no tā, vai tā ir izvairīšanās no regulārām pārbaudēm, slikta ēšana vai mazkustīgs dzīvesveids – var radīt dārgus medicīniskos izdevumus.
Ieguldot līdzsvarotā uzturā, vingrošanā un regulārās medicīniskās apskatēs, var ietaupīt naudu un ilgtermiņā uzlabot dzīves kvalitāti.
9. Paļauties uz vienu ienākumu avotu
Nestabilā ekonomikā paļauties tikai uz vienu ienākumu avotu ir riskanti. Ja šis avots izsīkst, finansiālās grūtības ir neizbēgamas. Lai no tā izvairītos, apsveriet iespēju izveidot pasīvu ienākumu avotu, vai tas būtu ieguldījumi, nekustamais īpašums, blakus bizness vai ārštata darbs. Papildu ienākumu avoti palielina stabilitāti, nodrošinot aizsardzību, ja jūsu ikdienas darbs ir apdraudēts.
10. Atruna par finanšu lēmumiem
Pārmetot savas finansiālās problēmas ārējiem faktoriem — ekonomikai, valdībai vai priekšniekam — īstermiņā var šķist mierinoša, taču ilgtermiņā tas nekur nenovedīs.
Atbildības uzņemšanās par savu finansiālo stāvokli, apzināšanās, ka kontrolējat savas izvēles, ir pirmais solis uz finansiālo iespēju palielināšanu. Atteikšanās no ieradumiem, kas noved pie nabadzības, ir pakāpenisks process. Galvenais ir sevis apzināšanās un nelielas, bet konsekventas izmaiņas.
