Patiesi finansiāli panākumi reti ir veiksme. Drīzāk tas ir disciplīnas, gudras izvēles un mērķtiecīgas rīcības rezultāts.
Taču ceļā uz finansiālo neatkarību daži ieradumi var kavēt mūsu progresu, neļaujot mums sasniegt stabilitāti un panākumus, kā mēs tiecamies.
Šeit ir desmit izplatīti ieradumi, kas, ja tie netiek kontrolēti, var mūs novest pie nabadzības. To atpazīšana un mainīšana var novest pie transformācijas.
1. Dzīvošana bez budžeta
Dzīvot bez budžeta ir kā kuģim bez kompasa: jūs varat kustēties, bet neviens nezina, kur jūs nonāksit. Bez budžeta nauda tiek novirzīta nevajadzīgiem izdevumiem, un izsekošanas trūkums ļauj viegli nepamanīt, kur tā patiesībā nonāk. Lai iegūtu kontroli, izveidojiet vienkāršu budžetu, kurā ņemti vērā jūsu ienākumi, izdevumi un ietaupījumu mērķi.
Kā teica Bendžamins Franklins: “Uzmanieties no maziem izdevumiem; neliela noplūde var nogremdēt lielu kuģi.
2. Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem
Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem ir viens no visbīstamākajiem finanšu slazdiem. Ir viegli ieslīgt “dzīvo lielā” mentalitātē, kad mēs tērējam vairāk, lai pielāgotos noteiktam dzīvesveidam vai atstātu iespaidu uz citiem. Pastāvīga sīkrīku uzlabošana, dizaineru apģērbu valkāšana vai pusdienošana ārpus budžeta, var ātri novest pie parādiem.
Patiesa bagātība rodas, dzīvojot ērti atbilstoši saviem līdzekļiem un pieņemot lēmumus, kas kalpo jūsu ilgtermiņa finansiālajai labklājībai.
Atcerieties: “Pārāk daudzi cilvēki tērē naudu, ko viņi nav nopelnījuši par lietām, kas viņiem nav vajadzīgas, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kas viņiem nepatīk.” – Vils Rodžerss
3. Nespēja regulāri ietaupīt naudu
Daudzi cilvēki uzskata, ka viņi sāks krāt, tiklīdz nopelnīs “nedaudz vairāk”. Taču bez pastāvīga ieraduma krāt, pat lieli ienākumi var pazust tikpat ātri, kā parādījās. Ja nepieciešams, sāciet ar mazumiņu, bet apņemieties kaut ko ietaupīt no katras algas.
Laika gaitā šie ietaupījumi var būt nozīmīgs ieguvums, lai palīdzētu jums izmantot iespējas un izvairīties no neparedzētu izdevumu stresa.
4. Pašattīstības neievērošana
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē sevis attīstīšana nav obligāta, tā ir nepieciešama. Cilvēki, kuri neiegulda jaunu prasmju apguvē vai prasmju uzlabošanā, riskē kļūt novecojuši savā karjerā. Neatkarīgi no tā, vai tie ir tiešsaistes kursi, grāmatu lasīšana vai tīklu veidošana, visi centieni sevis pilnveidošanā ir ieguldījums nākotnes ienākumu potenciālā.
“Jo vairāk jūs mācāties, jo vairāk jūs nopelnāt,” saka Vorens Bafets, uzsverot, ka zināšanas ir spēcīga vērtība.
5. Ilgtermiņa plānošanas ignorēšana
Nespēja plānot nākotni ir pārāk izplatīta kļūda. Bez nākotnes vīzijas ir viegli iekrist īstermiņa domāšanas lamatās, koncentrējoties tikai uz tagadni. Tādi mērķi kā mājokļa iegāde, gatavošanās pensijai vai sociālās drošības tīkla izveide ir būtiski, lai nodrošinātu finansiālo drošību. Padomājiet par katru soli, ko sperat ceļā uz savu nākotni, kā dāvanu sev; Ignorējot šos mērķus, nākotnē var rasties grūtības.
6. Aizdevumi un parādi
Kredītkartes un aizdevumi, ja tos izmanto saprātīgi, var būt vērtīgi instrumenti. Tomēr pārmērīga atkarība no tiem ir bīstama. Parādam ir augstas procentu likmes, kas ienes peļņu un var pāraugt nekontrolējamos parādos. Izmanto kredītus tikai nepieciešamības gadījumā un vienmēr centies dzīvot savu ienākumu robežās.
Parāds ir kā jebkura cita lamata, kurā viegli iekrist, bet grūti izkļūt.
7. Atkarība no impulsa pirkumi
Mūsdienu patērētāju pasaule ir pilna ar gudru reklāmu, kuras mērķis ir izraisīt impulsīvus pirkumus. Taču šie mazie, neplānotie izdevumi var iztukšot tavu maku. Pirms pirkuma veikšanas apstājieties un pajautājiet sev: “Vai man tas tiešām ir vajadzīgs?”
24 stundu iepirkšanās rutīnas iestatīšana palīdz ierobežot impulsu pirkšanu un nodrošina saprātīgu tērēšanu.
8. Nevērība pret veselību un labsajūtu
Finansiālā labklājība ir vairāk saistīta ar fizisko veselību, nekā mēs bieži domājam. Nevērība pret savu veselību — neatkarīgi no tā, vai tā ir izvairīšanās no regulārām pārbaudēm, slikta ēšana vai mazkustīgs dzīvesveids – var radīt dārgus medicīniskos izdevumus.
Ieguldot līdzsvarotā uzturā, vingrošanā un regulārās medicīniskās apskatēs, var ietaupīt naudu un ilgtermiņā uzlabot dzīves kvalitāti.
9. Paļauties uz vienu ienākumu avotu
Nestabilā ekonomikā paļauties tikai uz vienu ienākumu avotu ir riskanti. Ja šis avots izsīkst, finansiālās grūtības ir neizbēgamas. Lai no tā izvairītos, apsveriet iespēju izveidot pasīvu ienākumu avotu, vai tas būtu ieguldījumi, nekustamais īpašums, blakus bizness vai ārštata darbs.
Papildu ienākumu avoti palielina stabilitāti, nodrošinot aizsardzību, ja jūsu ikdienas darbs ir apdraudēts.
10. Atruna par finanšu lēmumiem
Pārmetot savas finansiālās problēmas ārējiem faktoriem — ekonomikai, valdībai vai priekšniekam — īstermiņā var šķist mierinoša, taču ilgtermiņā tas nekur nenovedīs.
Atbildības uzņemšanās par savu finansiālo stāvokli, apzināšanās, ka kontrolējat savas izvēles, ir pirmais solis uz finansiālo iespēju palielināšanu.
Atteikšanās no ieradumiem, kas noved pie nabadzības, ir pakāpenisks process. Galvenais ir sevis apzināšanās un nelielas, bet konsekventas izmaiņas.
