Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc pavāri bieži valkā lielas cepures? Izrādās, ka tas nav tikai modes aksesuārs. Tas veic daudzas citas svarīgas funkcijas.
Par to, kāpēc baltā cepure ir kļuvusi par šefpavāra tēla neatņemamu sastāvdaļu, raksta Fransuā Regisa Godri grāmatā “Parīze uz šķīvja”.
Šefpavāru lielās cepures, sauktas par toque blanche, simbolizē virtuves hierarhiju un profesionalitāti. Tās vēsture sniedzas līdz viduslaikiem, kad pavāri, lai izvairītos no vajāšanas, slēpās klosteros un valkāja galvassegas, kas līdzinājās mūku galvassegām.
Mūsdienās labi zināmās baltās cepures izgudrojums 1820. gadā tiek piedēvēts Antonīnam Karemam, kurš tajā laikā strādāja Vīnē. Vīnes kongresa laikā viņu iedvesmoja militārās formas, un viņš izstrādāja cietu cepuri nevainojami baltā krāsā ar kartona malu. Tas bija arī veids, kā apvienot virtuves darbinieku tērpus un piešķirt viņiem savu unikālo stilu.
Bet cits šefpavārs Auguste Escoffier piešķīra cepurei tās galīgo formu, ieviešot zināmu kroku, kas ir vienkāršības un tīrības sinonīms. Šādas cepures sāka valkāt Parīzē, un tad tās pārņēma arī citur pasaulē.
Kroku skaits cepurē bieži tiek saistīts ar pavāra prasmes līmeni. Leģenda vēsta, ka 100 krokas simbolizē 100 dažādus veidus, kā pagatavot olu – kā virtuozitātes simbolu.
Protams, primāri pavārs nēsā lielo cepuri higiēnas apsvērumu dēļ – saturēt turēt matus vai uzsūkt pavāru sviedrus, kas strādā telpās ar karstām plītīm un tvaika pannām. Melnas vai baltas cepures, kas izgatavotas no mīkstas kokvilnas, galvenokārt pildīja utilitāru funkciju.
Tajā pašā laikā izrādās, ka, lai gan šīs cepures neaizstāj ventilāciju, cepures augstais dizains palīdz labāk izkliedēt siltumu, kas var nodrošināt nelielu atvēsināšanu, īpaši karstajā virtuves vidē.
Un, protams, kopš 19. gadsimta tika uzskatīts, jo augstāka cepure, jo augstāka hierarhiskā pozīcija virtuvē. Kā arī, tas vēstīja par šefpavāra statusu. Tam noteikti piekrita Antonīns Karems, kurš, pēc nostāstiem, nekad nenovilka savu 45 centimetru augsto cepuri.