“Turklāt, jo augstākas klases ir trauku mazgājamā mašīna, jo tas ir daudz saudzīgāk dabai un elektrības rēķins nepieaugs. Mēs arī krietni ietaupām ūdeni tādā veidā.”
Visu laiku mirgo mazas gaismiņas
Vēl būtu jāpadomā par ierīcēm, kurām pat “guļošā režīmā” (“standby mode”) mirgo un spīd dažādas mazas gaismiņas. Piemēram, mēs it kā izslēdzam televizoru, bet “guļošajā režīmā” tam visu laiku mirgo sarkanā gaismiņa.
Ja mēs dodamies prom no mājām uz ilgāku laiku, būtu vērtīgi pilnīgi izslēgt šīs elektroierīces, atvienojot tās no elektrības. “To es daru arī pati. Tā kā mēs ar bērnu brīvdienās daudz laika pavadām ārpus mājām un pie dabas, es elektroierīces slēdzu ārā pavisam. Piemēram, mikroviļņu krāsns lampiņas, kamēr tā nestrādā, tāpat deg un kaut ko patērē. Ja es to katru dienu neizmantoju visu laiku, tad es to izrauju no elektrības.”
Atslēgt boileri vai nē?
Arī par ūdens boileru darbību ir vērts padomāt – atvienot to no elektrības, aizbraucot uz ilgāku laiku, vai tomēr atstāt to darbojoties? “Ir jāskatās, cik energoefektīvs ir konkrētais boileris. Tā vienmēr ir ziņa numur viens. Viedokļi šajā jautājumā dalās. Atceros, ka mans tētis bērnībā vienmēr rāva ārā boileri no elektrības, ja kādu laiku nebijām mājās, bet, kad atgriezāmies, viņš atkal slēdza boileri iekšā, lai uzkarsētu ūdeni, kad gājām vannā.
Tas ir atkarīgs no paradumiem. Ja ģimenē ir bērni, siltais ūdens ir vajadzīgs praktiski visu laiku. Ja boileris ir vienīgais siltā ūdens avots, tad es teiktu: ja tas ir pietiekoši energoefektīvs, tad mēs varam atstāt to darbojamies. Bet, ja mēs zinām, ka mūsu paradums ir tāds, ka mēs vannā ejam vai karsto ūdeni no boilera lietojam tikai reizi trīs dienās, tad, protams, mēs to varam arī atslēgt uz ilgāku laiku.”
Boileri noteikti var atslēgt, dodoties ilgākā ceļojumā vai izbraucienā, jo pretējā gadījumā tas visu laiku patērē elektrību, lai uzturētu siltu ūdeni.
Ieskatīties saldētavā
Domājot par elektrības rēķinu, ir vērtīgi ieskatīties arī saldētavā. Kad saldētavā redzama liela ledus kārtiņa, tad saldētava sāk darboties intensīvāk un patērēt vairāk elektrības.
“Tāpēc pavērojam saldētavu – tad, kad ledus kārtiņa ir biezāka par 1-2 cm, tad vajadzētu to nedaudz atkausēt. Tādā veidā tā atkal strādā normālā režīmā un noteikti taupa elektrību, jo tai nevajag papildus jaudu, lai saldētu. Ledus kārtiņa traucē saldēt un tāpēc saldētava automātiski ražo vairāk aukstuma.”
Laukā ar lukturīšiem
Lai tumšajos vakaros nebūtu jāsēž istabās, ģimenes ar bērniem ir aicinātas doties laukā un aktīvi darboties. Japina-Gofmane vakaros iepriecina savu meitu, dodoties ārā ar lukturīšiem un spēlējot dažādas spēles, piemēram, meklē noteiktas lietas. Tādā veidā iespējams “nošaut divas zaķus ar vienu šāvienu”: aktīvi darboties laukā un nepatērēt elektrību.
Bet, ja bērnam vakaros ir bail no tumsas, tad labāk atstāt degot gaismas virtenītes vai lampiņu, kas darbojas ar baterijām nevis elektrību. Tas ir gan drošāk, gan maciņam draudzīgāk.
Nevēdināt un nekurināt vienlaikus
Savukārt, ja mājoklī ir elektriskā apkure, būtisks ietaupījums radīsies tad, ja regulēs gaisa temperatūru. Piemēram, pa dienu, kamēr spoži spīd saule, radiatorus var noregulēt uz zemāku temperatūru. Šobrīd pieejami elektriskie radiatori ar iebūvētu termostatu, kas ieslēdz radiatorus tikai tad, kad gaisa temperatūra noslīd zem vēlamās uzstādītās, nodrošinot ekonomisku elektroenerģijas patēriņu.
Arī vēdinot telpas, ieteicams samazināt siltuma patēriņu. “Ja ir iespējams, vispār nogriežam nost radiatorus, izvēdinām telpu un tikai pēc tam, ja ir vajadzība, ieslēdzam minimālu apkuri. Jo citādāk sanāk (īpaši, ja ir elektriskā apkures sistēma), ka mēs vēdinām un sildām vienlaicīgi. Ne šis, ne tas.”
Arī siltās grīdas var ieslēgt tikai tad, kad nepieciešams, piemēram, pirms došanās vannā. Savukārt ikvakara zobu tīrīšanas laikā uz vannas istabas grīdas var uzklāt siltu paklājiņu.
Nedarbināt visu uzreiz
Vēl ieteicams mēģināt visas lielās elektroiekārtas nedarbināt uzreiz. Protams, katram mājoklim ir sava jauda, bet var gadīties, ka vienlaikus cepot cepeti, mazgājot šķīvjus trauku mašīnā un mazgājot veļu, var “izsist korķus”, jo pietrūkst jaudas.
“Ja ir iespēja, labāk visas šīs darbības izkliedēt dienas garumā.” Arī tas var samazināt elektrības rēķinu, īpaši lielākām mājsaimniecībām un mājokļiem.
To, cik jaudīgs elektrības pieslēgums nepieciešams mājoklim, nosaka tajā esošās elektroierīces un tas, cik daudzas no tām tiek lietotas vienlaicīgi. Dažkārt iespējams, ka mājoklim izvēlēts pieslēgums, kas neatbilst tā vajadzībām vai, tieši pretēji, ar pieklājīgu jaudas rezervi, kas patiesībā nav nepieciešama, un tādējādi par to pārmaksājam vismaz dažus eiro mēnesī.
Nemazina dzīves kvalitāti
Japina-Gofmane pauda uzskatu, ka visi šie iepriekš minētie ieteikumi nesamazina dzīves kvalitāti. “No savas pieredzes es neesmu izjutusi, ka man būtu kaut kas īpaši mainījies. Jā, sākumā ir jāpierod. Tas ir līdzīgi kā ar jebkuru lietu. Kad mēs mācamies siet kurpju šņores, tā sākumā šķiet Morzes ābece un paņem daudz laika, bet pēc tam tā ir tik automātiska darbība, ka mēs pat nepiedomājam pie tā, kā to darām. Mēs vienkārši izdarām un viss.
Līdzīgi ir arī ar šīm lietām. Gatavošana, gaismas izslēgšana, vāka uzlikšana, aizkaru atvilkšana jebkurā gadījumā, vai ir saulains vai mākoņains. Es vienkārši iegādājos veļas kasti, par kuru zinu: ja tā ir pusē, tad man sanāks pilna veļas mašīna.”
Runāt ar bērniem
Speciāliste arī aicināja par elektrības patēriņu runāt ar bērniem. “Es ļoti daudz strādāju ar savu meitu, piemēram, skatījāmies grāmatās, kādu ietekmi šobrīd atstāj ražošana, gaisma, izplūdes gāzes no automašīnām. Es vairāk strādāju no praktiskā viedokļa. Man ļoti patika pagājušā ziema, kad beidzot bija sniegs.” Viņa savai meitiņai stāstīja, ka bērnībā tik sniegotas bija visas ziemas, ka tolaik mazāk izmantoja mašīnas un dažādas ierīces.
“Ar viņu vienkāršā veidā runāju, kāpēc mums jāizslēdz gaisma – lai kaut kur nedarbinātu vēl vienu rūpnīcu, kas izlaiž gaisā dūmus, kas aizklāj saulīti, kas mūs vairs nevar sasildīt. Tas vairāk ir izglītojošs darbs.”
Ieskatīties savā rēķinā
Un pēdējais ieteikums elektrības rēķina samazināšanai ir ieskatīties savos rēķinos un saprast, kādu cenu maksājam par vienu patērēto kilovatstundu. Patlaban ir brīvs elektrības tirgus un elektrību var iegādāties pie dažādiem tirgotājiem.
“Valsts noteiktās pamata izmaksas visiem ir vienādas, bet katram tirgotājam ir savas priekšrocības un sava cenu politika. Ir būtiski paskatīties,cik man šobrīd izmaksā viena kilovatstunda, un nebaidīties papētīt, kas notiek apkārt tirgū, ko piedāvā citi tirgotāji, kādu cenu viņi šobrīd piedāvā par vienu kilovatstundu. (..)
Ja manas izmaksas ir zem šobrīd tirgū piedāvātās cenas, ir ļoti labi, tā ir fantastiska iespēja, kas noteikti ietaupa. Tad labāk neko nemainīt. Bet, ja kādam ir zemākas izmaksas par vienu kilovatstundu, tad jāapzinās, ka šobrīd pārejas process pie cita tirgotāja ir ļoti vienkāršs. Citreiz pietiek tikai ar vienu zvanu, lai no nākamā mēneša jums būtu jauns līgums ar citām izmaksām,” Japina-Gofmane rezumēja.