Meita ar znotu bija iedzēruši un mātei pateica, ka bija sajaukuši mātes atbraukšanas datumu. Telefonu Laima bija pazaudējusi. Vēlāk no mazmeitas Māra uzzināja, ka meita jau bija nopirkusi sev jaunu telefonu. Māte nolēma pagaidām neko neteikt par naudu, ko saņēma par mājas pārdošanu, un to neatdot. Kad Laima par naudu mātei pajautāja, māte atzinās, ka visu naudu pazaudējusi vilcienā. Meita sāka trakot. Viņa kliedza, ka māte viņai neesot vajadzīga, un ka viņi netaisoties māti barot un uzturēt par saviem līdzekļiem.
Sarūgtinātā sieviete nolēma doties pie vecākās meitas. Bet Katrīna pat neielaida māti savā mājā. Viņa bija apvainojusies par to, ka Māra pārdeva māju, pat nepajautādama meitai. Tā abas meitas atteicās no mātes.
LASI VĒL: Tēvs daudz runāja ar meitu, kamēr viņa bija mammas vēderā, un pēc piedzimšanas viņa viņam uzsmaidīja
Māra bija spiesta doties pie Pētera. Dēls nebija mājās. Viņš bija aizgājis uz darbu. Viņa vecākais dēls mācījās skolā, bet vedekla ar jaunāko bērnu vēl sēdēja mājās. Renāte laipni sagaidīja vīramāti. Viņa priecājās par Māras atbraukšanu, ieaicināja viņu mājā. Viņa silti apskāva vecenīti un uzmanīgi uzklausīja, nepārmetot, bet gan atbalstot.
Renāte teica, ka viņi labprāt uzņemšot māti. Pavisam drīz viņi taisās pabeigt savas jaunās mājas būvniecību, kurā pietiks vietas arī Mārai. Aizkustinātā vīramāte apraudājās no laimes un pateicības. Pēteris atgriezās mājās no darba un priecājās, ieraudzījis māti.
Pēc gadu ģimene ievācās jaunajā mājā. Pēteris un Renāte sarīkoja lielus svētkus. Kad ievākšanās noritēja lielā sparā, māte ieveda dēlu un vedeklu otrā istabā. Tur viņa iedeva viņiem bankas karti. Tā bija viņas dāvana uz sālsmaizi. Pēteris un Regīna bija neizsakāmi pateicīgi Mārai.
Meitas Katrīna un Laima pavisam drīz uzzināja par dēlam uzdāvināto naudu. Viņas pieprasīja savu daļu no mājas pārdošanas, kliedza par netaisnīgumu un pārmeta mātei nodevību. Bet sieviete neiedeva viņām ne centa. Viņas atstāja māti bez pajumtes, izdzina viņu uz ielas. Grūtā brīdī tieši Renāte, vedekla, kuru Māra iepriekš tik ļoti nemīlēja, pasniedza palīdzīgu roku. Viņa ar Pēteri neprasīja nekādu naudu mātes uzturēšanai, un ne reizi viņai neko nepārmeta.