Savu ceļu uz daudzbērnu audzināšanu Bendžamins uzsāka 2008. gadā, kad adoptēja savu pirmo bērnu, puisēnu vārdā Džeks. Tagad Džekam ir jau 10 gadi. Viņam ir autisms un autoimūni obsessīvi-kompulsīvi traucējumi.
Mazajai Rūbijai ir 6 gadi. Viņa nāca pasaulē ar Robena anomāliju – iedzimtu žokļa-sejas apgabala kroplību. Turklāt viņas rokām nav radiālo kaulu. Tāpat meitene cieš no skoliozes un problēmām ar redzi. 
5 gadus vecā Lillija, Rūbijas īstā māsa, ir kurla no dzimšanas. Tāpēc visa ģimene ir apguvusi žestu valodu, bieži komunicējot ar Liliju.
Vismazākais ģimenē ir 2 gadus vecais Džefs. Puisēnam ir Dauna sindroms, kā arī kolostoma, tāpēc mazulim ir jāstaigā ar kalorimetru.
Kad Bendžamins pieņēma Džeku, viņš kļuva par vienu no jaunākajiem gejiem Lielbritānijā, kurš adoptēja bērnu – viņam bija tikai 23 gadi.
Bendžamins atzīstas, ka, neskatoties uz popularitāti un masveida atbalstu, viņam bieži nākas saskarties ar grūtībām komunikācijā – šķībiem skatiem, aizrādījumiem un pārliecinājumiem.
“Komentāros bieži raksta, ka savas orientācijas dēļ es noteikti savus bērnus audzinu par gejiem, – stāsta varonīgais tēvs. – Citi apgalvo, ka es to visu esmu uzsācis naudas dēļ. Bet es esmu iemācījies vienkārši nepievērst uzmanību tādiem izteikumiem”.
Pēc Kārpentera vārdiem, viņš ir pilnībā apmierināts ar savu izdarīto izvēli.
“Man bērni ir patiesas laimes avots. Dažreiz es domāju, kāda būtu mana dzīve bez viņiem. Esmu pārliecināta – tā noteikti būtu tukša”.