Višņevska ziede atrodama praktiski katrā mājas aptieciņā. To izmanto visi, turklāt regulāri. Ar to ārstē sasitumus, iegriezumus, rētas, tulznas, furunkuļus, dermatītu – kopumā visu, ko vien var ārstēt ar smēri. Bet mūsdienu ārsti ir kategoriski pret šīs smēres lietošanu, un tam ir vesela virkne adekvātu iemeslu.
Mūsu redakcija nolēma tikt skaidrībā, kas par lietu, vai Višņevska ziedi drīkst lietot, un cik droši tas ir.
Ārstēšana ar Višņevska ziedi
Višņevska ziede, vai arī Višņevska balzāmiskais liniments bija ļoti populārs Padomju Savienības plašumos. Šo zaļgano vielu izgudroja Aleksandrs Višņevskis 1927. gadā. Tā izgāja Tēvijas Kara ceļu līdz pat mūsdienām. Tikai mūsdienu medicīna nav sajūsmā par to, bet par to nedaudz vēlāk. 
Parunāsim par brīnumainās smēres sastāvdaļām. Pirmā un galvenā sastāvdaļa ir bērzu darva, kas ir zināma ar savām antiseptiskajām īpašībām. Vēl viena viela, kas ietilpst līdzekļa sastāvā, ir kseroforms. Šo sastāvdaļu katrā smēres gramā ir p 30 mg, pārējais ir rīcineļļa. Lielā Tēvijas kara laikā šo smēri izmantoja visur, jo citu spēcīgas iedarbības līdzekļu nebija nepieciešamajos daudzumos.
Pirms 90 gadiem Višņevska pieeja brūču ārstēšanai bija ļoti vērtīga. Tad ārsts izglāba daudzas dzīvības. Toties tagad nav skaidrs, vai tajā ir smēres sastāvdaļu nopelns. Iespējams, ka lielu lomu nopēlēja ķirurga viedoklis par to, ka ir svarīgi rūpīgi brūci iztīrīt, un saites necaurlaidība, uz kuras uzsmērēja linimentu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
