Japāna, kas ir tik strādīga tauta, ka tās valodā ir termins, kas nozīmē burtiski strādāt līdz beigām, cenšas risināt satraucošo darbaspēka trūkumu, mudinot vairāk cilvēku un uzņēmumu ieviest četru dienu darba nedēļu.
Japānas valdība pirmo reizi pauda atbalstu īsākai darba nedēļai 2021. gadā pēc tam, kad likumdevēji atbalstīja šo ideju. Tomēr šī koncepcija ir lēni iesakņojusies; saskaņā ar Veselības, darba un labklājības ministrijas datiem aptuveni 8 % uzņēmumu Japānā ļauj darbiniekiem ņemt trīs vai vairāk brīvas dienas nedēļā, bet 7 % uzņēmumu saviem darbiniekiem piešķir likumā noteikto vienu brīvdienu.
Cerot, ka būs vairāk darbinieku, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, valdība uzsāka “darba stila reformas” kampaņu, kas veicina īsāku darba laiku un citus elastīgus darba veidus, kā arī virsstundu skaita ierobežojumus un apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu. Darba ministrija nesen sāka piedāvāt bezmaksas konsultācijas, dotācijas un arvien plašāku veiksmes stāstu bibliotēku kā papildu motivāciju.
Departaments, kas pārrauga jaunos atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem, apgalvo, ka līdz šim tikai trīs uzņēmumi ir vērsušies pēc padoma par izmaiņu veikšanu, attiecīgajiem noteikumiem un pieejamajām subsīdijām, kas liecina par izaicinājumiem, ar kādiem saskaras šī iniciatīva.
Iespējams, vēl zīmīgāks ir fakts, ka no 63 000 Panasonic Holdings Corp. darbinieku, kuri var izmantot četru dienu darba grafiku elektronikas ražotājā un tā grupas uzņēmumos Japānā, tikai 150 darbinieki ir izvēlējušies to izmantot, kā norāda Johei Mori, kurš pārrauga šo iniciatīvu vienā Panasonic uzņēmumā.
Valdības oficiālais atbalsts labākai darba un privātās dzīves līdzsvarošanai ir ievērojama pārmaiņa Japānā – valstī, kuras slavenā darbaholiku stoicisma kultūra bieži vien ir bijusi valsts atveseļošanās un lieliskas ekonomiskās izaugsmes pamatā pēc Otrā pasaules kara.
Garas darba stundas ir norma. Lai gan 85 % darba devēju ziņo, ka dod saviem darbiniekiem divas brīvas dienas nedēļā, pastāv juridiski ierobežojumi attiecībā uz virsstundām, kas tiek saskaņoti ar arodbiedrībām un sīki izklāstīti līgumos. Taču daži japāņi veic “dienesta virsstundas”, kas nozīmē, ka tās netiek uzskaitītas un tiek veiktas bez atlīdzības.
Dažas amatpersonas uzskata, ka šīs attieksmes maiņa ir ļoti svarīga, lai saglabātu dzīvotspējīgu darbaspēku Japānas dzimstības samazināšanās apstākļos. Saskaņā ar valdības datiem paredzams, ka, saglabājoties pašreizējam tempam, kas daļēji skaidrojams ar valsts kultūru, kurā galvenā uzmanība pievērsta darbam, darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 40 % no pašreizējiem 74 miljoniem cilvēku līdz 45 miljoniem 2065. gadā.
Trīs dienu brīvdienu modeļa atbalstītāji apgalvo, ka tas mudina cilvēkus, kas audzina bērnus, rūpējas par vecākiem radiniekiem, pensionārus, kuri dzīvo no pensijām, un citus, kas meklē elastību vai papildu ienākumus, ilgāk palikt darba tirgū.