Pēc Eiropas meteorologu prognozēm, tuvojošā ziema var būt pārpildīta ar neparedzētiem un nepieredzētiem notikumiem.
Paredzams, ka decembra un janvāra mēnešos būs neregulāri un neparedzami laikapstākļi, kas var aizķert daudzus cilvēkus. Dažās jomās var rasties īpaši sarežģīti apstākļi.
Jo īpaši slavens sinoptiķis ir publiski paudis bažas par šīm iespējamām laikapstākļu anomālijām. Svarīgi uzsvērt, ka 2010. gada decembris bija viens no aukstākajiem mēnešiem, kāds jebkad reģistrēts Latvijas vēstures annālēs.
2010.gada ziemā Latviju piemeklēja otrs lielākais sniegs tās vēsturē, sasniedzot ievērojamus 22 centimetrus. Šāds sniega daudzums ir īpaši netipisks decembra mēnesim, jo vēsturiskie ieraksti liecina, ka šajā mēnesī lielākais reģistrētais dziļums ir tikai vidēji 23 centimetri, kas dokumentēti 1937. gadā.
Latvijā gada noslēgums iezīmējās ar dažāda biezuma sniega līmeņiem. Biezākās sniega segas rekords ar 57 cm dziļumu piederēja Kalnciemam, kuram tuvu sekoja Rucava ar 52 cm. Dobelē un Rīgā sniega biezums bija attiecīgi 49 cm un 46 cm. Savukārt Ventspilī un Kolkā bija seklākās sniega segas – tikai 25 cm un 29 cm. Jāatzīmē, ka šie mērījumi ir palikuši konsekventi.
Latvija, atskatoties uz savu vēsturi, pārdomās ne tikai attiecīgo datumu. Laika prognozes decembrim un janvārim liecina, ka tās būs neparastas, un bezprecedenta notikumu iespējamība ir augsta. Ir ļoti svarīgi noteikt skaidras cerības un nākotnes prasības šim periodam.
Viņš apgalvo, ka ar ilgtermiņa prognozēšanu jau ir prognozēti ziemas sezonas klimata modeļi. Neraugoties uz to, ka prognoze tika veikta jau laikus, zinātnes sasniegumi ir padarījuši to precīzāku. Jaunākie dati parāda krasu kontrastu starp gaidāmo ziemas sezonu un pagātnes sezonu.
Pēc rūpīgas speciālista pārbaudes tika konstatēts, ka decembra un janvāra mēnešos temperatūra ir paaugstināta virs normas. Tas nozīmē, ka, sākoties ziemas sezonai, termometra rādījumi pārsniegs normu par vienu vai diviem grādiem pēc Celsija. Turklāt sagaidāms, ka janvāra otrajā pusē novirze palielināsies līdz aptuveni diviem vai trim grādiem pēc Celsija.
Var būt vilinoši pieņemt pieaugošo temperatūru, taču ir jāpatur prātā iespējamās briesmas, kas ar to var rasties. Tā kā vēsāks laiks kļūst siltāks, dažos reģionos var rasties bīstami apstākļi, piemēram, ledus reljefs un sasalstošs lietus.
Kā norāda meteorologi, ziemas sezona Eiropā, arī Latvijā, ir pazīstama ar biežajām un pēkšņajām klimata izmaiņām. Šo parādību var izsekot okeāna temperatūras paaugstinātajām svārstībām visā pasaulē. Tā rezultātā ziemas mēneši ir pakļauti nepastāvīgām temperatūras izmaiņām, kuras ir grūti paredzēt.