Vīrs viņu izdzina no dienesta dzīvokļa. Bet, kad viņu pašu atlaida, brauca pie sievas

Laimē un nabadzībā, bēdās un priekos viņi nodzīvoja 7 gadus. Ģimenes laimi aizēnoja tikai viens: nebija bērnu. Pēc ilgām kopīgām pārdomām laulātie nolēma veikt mākslīgo apaugļošanu. Viņi dzīvoja dienesta dzīvoklī, ko vīram bija piešķīris darbs.

LASI VĒL: Zinātnieki pastāstīja, kāpēc sievietes ir laimīgākas ar neglītiem vīriešiem. Vīrs, lai arī nav skaistulis, bet tikai mans!

Un te nu ilgi gaidītais notikums bija klāt. Piedzima meita. Skaistule, tētim līdzīga, teica radinieki. Nu nē taču, mammas deguntiņš, un mammas acis, teica citi. Likās, ka laimei nav robežu. Laulātie priecājās, ka viņu ilgi gaidītais ģimenes pieaugums ir beidzot sagaidīts.

Bet pēc pusgada meitiņa saslima, un sieva kopā ar meitiņu gulēja slimnīcā. Pēc divām nedēļām viņas izrakstīja, bet vīrs neatbrauca viņas sagaidīt. Pēc slimnīcas sākās bezmiega nakti, mazulīte bieži modās. Vīrs sāka dusmoties, ka viņš viens pats strādā, un ka viņam neļauj izgulēties.

Vīrs sāka pazust darbā. Pastāvīgi aizkavējās līdz vēlam vakaram. Uz zvaniem neatbildēja. Aizbildinājās, ka ir aizņemts. Kur bija, nestrāstīja, uzreiz sāka dusmoties. Un bieži sāka teikt, ka sieva un bērns traucējot viņa brīvībai.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Sāka sievai pārmest par maizes kumosu. Sak, tu nemaz nestrādā, tik mājās sēdi. Un sāka vēl tirdīt, sak, par daudz ēd uz mana rēķina. Sieva klusēdama pacieta vīra izgājienus. Ne par tādu ģimeni viņa bija sapņojusi. Bet bērna klātbūtnē negribējās strīdēties…

Bet vīram arī ar to nepietika. Viņš sāka dzīt viņas āra. Sak, tas ir mans dzīvoklis, lai arī dienesta. Reiz pat sievu un meitu neielaida dzīvoklī, kad viņas atgriezās no pastaigas. Ilgi viņas stāvēja aiz durvīm…

Tā turpinājās gandrīz gadu.

LASI VĒL: 3 lietas, ko vīrietis izdarīs mīļākās dēļ, bet nedarīs sievas dēļ

Sieva cieta-cieta un vairs neizcieta. Aizbrauca uz citu pilsētu, kur viņai bija palicis dzīvoklis no vecmāmiņas. Beidzot brīvi varēja uzelpot un bija mierīgi, nodomāja sieva. Bet arī šeit vīrs viņas atrada. Sākumā sāka braukt pie viņām pa brīvdienām. Un vienmēr aizbrauca ar skandālu.

Bet pēc kāda laika vīru atlaida. Un atņēma dienesta dzīvokli. Viņš palika ar tukšām rokām. Un, savācis mantas, pārcēlās pie sievas un meitas.

Strīdi un kašķi atjaunojās.

-Kāpēc tu to paciet un nedzen viņu ārā no sava dzīvokļa?

-Viņš taču neiet prom, nekādi nevaru izdzīt. Nav viņam, kur iet…

avots: vranya.net