Ja medijs ar lielu pompozitāti un reklāmu izplata nepārbaudītu informāciju, kuras mērķis ir maldināt sabiedrību, tam tomēr var nākties atbildēt tiesas priekšā.
Pret mediju Diena uzsākts kriminālprocess par iespējami apzinātu neslavas celšanu Rudolfam Meroni, lēmusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.
Lieta ierosināta par neslavas celšanu gan avīzē Diena, gan sociālajos tīklos Facebook un Twitter.
Kriminālprocesā pret Dienu noteikta kvalifikācija pēc Krimināllikuma157.panta otrās daļas. Tas nozīmē, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda apmērs var būt vai nu īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods.
Ar atvainošanos, kas mazāka par pašreklāmu, vien nepietiks
Jau vēstīts, ka teju pēc pusgada Diena oficiāli atsaukusi nepatiesās ziņas, ko žurnālists Guntars Gūte bez informācijas pārbaudes izplatījis par Šveices advokātu Rudolfu Meroni, piešķirot advokātam neesošu statusu kādā kriminālprocesā.
Laikraksts savā atsaukumā apstiprinājis, ka žurnālists ir kļūdījies un avīzes publikācija nav bijusi patiesa, proti, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) Meroni nav piemērojusi aizdomās turamā statusu jūlija beigās ierosinātajā kriminālprocesā.
Atvainošanās un atsaukums gan parādījies teju pusgadu vēlāk, nevis septiņu dienu laikā, kā tas noteikts likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 21.pantā. Arī tā apmērs nav atbildis vērienam, ar kādu žurnālists sludinājis nepārbaudītu informāciju. Atsaukums aizņēmis vien lapas stūri, ko izmēra ziņā divas reizes pārsniedza blakus esošās Tirgus Dienas reklāma.
BNN vairākkārt mēģināja noskaidrot Dienas viedokli, tomēr, lai arī kļūdainā raksta autors Guntars Gūte «ieteica» vērsties pie Dienas galvenā redaktora Gata Madžiņa, redaktors nav pagodinājis ar atbildi.
Jāatgādina, ka Preses likums paredz: «Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.»
Arī pētnieciskā raidījuma Nekā personīga žurnālisti aizvadītajā nedēļā izteikuši asu kritiku laikrakstam Diena, piesaucot «bēdīgi slaveno trio», kas, viņuprāt, joprojām tur vadības grožus savās rokās laikrakstā Diena. «Tobrīd Latvijas Televīzijas vadībā bija Edgars Kots, kurš nu vada Šķēles, Šlesera un Lemberga kontrolēto laikrakstu Diena,» raidījumā pauž Ilze Jaunalksne.
Ja tā ir taisnība, tad cerams, minētais oligarhu trio apgūs žurnālistikas pamatus – pārbaudīt informāciju pirms publicēšanas – vismaz tik daudz, lai nebūtu jātiesājas.
