Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams stiprināt pētniecības un attīstības nozares konkurētspēju, veicināt eksportu, stimulēt investīcijas pētniecībā un attīstībā, uzlabot institucionālo un uzņēmējdarbības vidi, kā arī attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu. Tie ir seši svarīgākie virzieni, kas definēti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings”, kas šodien, 2018. gada 27. februārī, izskatīts valdībā.
Informatīvais ziņojums ir pirmais Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijas ieviešanas izvērtējums. Tas ietver Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu laika periodā no 2014. līdz 2017.gadam un pasākumu plānu 2018. – 2020.gadam. Pasākumu plānā ietverti gan ES fondu un valsts budžeta finansētu programmu ieviešanas uzdevumi, gan citas iniciatīvas un stimuli, kas vērsti uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Lai sekmētu zinātnes un tehnoloģiju nozares konkurētspējas paaugstināšanu un tās sasaisti ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, laika posmā no 2014. gada līdz 2017. gada nogalei IZM veikusi nozīmīgu darbu – ir izstrādāta virkne normatīvā regulējuma izmaiņu, izstrādāti ieviešanas nosacījumi ES struktūrfondu un valsts budžeta ieguldījumiem zinātnē. Lai izvērtētu Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitāti, IZM piesaistījusi Horizon 2020 Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017.gada nogalei izvērtēja nacionālās zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmu, sagatavojot arī rekomendācijas sistēmas uzlabošanai.
Tāpat IZM ir piedāvājusi jaunu valsts pētījumu programmu finansējuma modeli, rosinot valsts pētījumu programmas turpmāk finansēt no attiecīgās nozares ministrijas budžeta. Tā, atbilstoši šiem principiem, Ekonomikas ministrijas budžetā no 2018.gada ir nodrošināti papildu 2 milj.eiro valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā. Savukārt IZM ir piešķīrusi 2,1 milj. eiro gadā valsts pētījumu programmām letonikā un latviešu valodā. Tomēr, lai nodrošinātu Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams vēl lielākā apmērā palielināt valsts finansējuma apmēru pētniecībā un attīstībā, lai nodrošinātu tautsaimniecības transformācijai nepieciešamo zināšanu bāzi un kapacitāti. Ņemot vērā valsts kapitālsabiedrību būtisko lomu un tirgus daļu Latvijas ekonomikā, ir jāpalielina to investīciju apjoms pētniecībā un inovācijās, kas ne vien stiprina konkrēto valsts kapitālsabiedrību konkurētspēju vidējā un ilgtermiņā, attīstot produktus, pakalpojumus un cilvēkkapitālu, bet arī rada attiecīgo nozaru attīstībai nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas. Tāpat, ir jāsāk mērķtiecīgi izmantot inovāciju iepirkums publiskā un privātā sektora finansētajos projektos, tādējādi palielinot pasūtījumu inovāciju radīšanai un attīstot inovāciju partnerības.
Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm, valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vērsti uz viedās specializācijas jeb RIS3 mērķu sasniegšanu. Tie paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.
Ar šodien valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings” var iepazīties MK mājaslapā.