Foto – ekrānuzņēmums
Dažkārt cīniņu nomizošana mēdz būt ļoti sarežģīta. Arī es tā domāju, līdz atklāju vieglu un vienkāršu veidu kā tos notīrīt ar vienu kustību
Jūs varat nomizot visas desiņas uzreiz. Es parādīšu, kā to izdarīt vienā kustībā. Šodien dalīšos ar jums metodē, kā ātri nomizot desiņas un sardeles. Kad uzzināsiet šo paņēmienu, ietaupīsiet gan laiku, gan nervus virtuvē. Man, piemēram, vairs nav jāķēpājas ar katru desiņu atsevišķi. Vienkārši – viena kustība, un gatavs!
Vienkāršs triks, ko man savulaik parādīja kāds pavārmākslas burvis. Tagad dalos ar jums. Ja kaut kas atvieglo dzīvi virtuvē – nav iemesla to paturēt noslēpumā.
Foto – ekrānuzņēmums
Jūs taču zināt, kā tas mēdz būt. Ņem desiņu, bet tā negrib padoties. Plēvīte pieķeras klāt, nazis pārāk neass, nagi par īsu, zobus pieaudzis cilvēks taču nelietos… un tu stāvi ar to mazo sardelīti rokās un klusībā domā. Arī es tam esmu gājis cauri. Jo īpaši, ja jānoloba kādi desmit vai divdesmit – salātiem, cepšanai vai vārīšanai. Virtuvē taču katra sekunde ir svarīga. It sevišķi, ja ne tikai gatavo, bet arī esi izsalcis un noguris.
Kā parasti visi mizojam desiņas? Es agrāk arī tā darīju. Vienu pa vienai. Ņēmu rokās, grozīju, meklēju – kur ir tas niecīgais maliņas stūrītis, aiz kura var pieķerties. Pieķēries – velc. It kā iet… un pēkšņi – plēvīte saplīst. Jāsāk no otra gala. Otrā reize – atkal nekā. Tad jau palīdzi ar nazi, ar nagu un tik un tā nekas nesanāk. Bet tā tik un tā nepadodas. Gadās, ka vienai desiņai patērē vairāk laika nekā visa ēdiena cepšanai. Nu nav taču nopietni.
Foto – ekrānuzņēmums
Un tad kādu dienu man parādīja vienkāršāku veidu. Tas bija apmēram pirms septiņiem gadiem. Mēs toreiz vārījām veselu bļodu ar desiņām darbiniekiem piknikā, kad arī pavāri grib ātri paēst. Viens no maniem kolēģiem – lielisks pavārs – paņēma lentē savienotas desiņas un pusminūtes laikā tās nomizoja tā, it kā tas būtu konfekšu papīrs. Viņš vispār dzīvoja pēc principa: “Slinkums rada atjautību.” Es stāvēju blakus un gandrīz to neizmetu no rokām. Saku: “Ko tu vispār izdarīji?” Viņš smaidot saka: “Nu tā jau nav, ka jāmizo katru atsevišķi. Skaties…” Un rāda.
Šis veids der jebkurām desiņām un sardelēm, ja tās ir plastmasas apvalkā un savienotas “lentē” – t.i., sasietas kopā. Parasti tādas pārdod pa 5–8 gabaliem, dažkārt pat vairāk. Protams, garākas desas mizot šādi ir nedaudz sarežģītāk. Bet īsajām – ideāli. Ērti, ātri un pārskatāmi. Galvenais, lai apvalks būtu tas pats plānais, slidens, “celofāna” tipa.
Sākumā jāizritina visa desiņu lenta. Ne vienkārši jāizņem no iepakojuma, bet tiešām jāsakārto. Tā, lai starp tām nebūtu savērptu vietu, lai plastmasa gulētu taisni, bez mezgliem. Šeit slēpjas viss triks: apvalkam jābūt nostieptam kā stīgai, nevis saburzītam kā mūzikai.
Foto – ekrānuzņēmums
Tā izskatās sagatavošanās. Bet pat tā – visilgākā procesa daļa – aizņem vien dažas sekundes. Pēc tam es paņemu pirmo desiņu – to, kas ir galā. Un iegriežu – ne vienu, bet dubultu iegriezumu, kā pie parastas mizas noņemšanas, tikai platāku, it kā veidojot “mēlīti”. Tāda, aiz kuras ērti pievilkt. It kā izgudrotu rāvējslēdzēju. Un šī mēlīte – ir visa burvju atslēga.
Velku aiz tās – un viss notiek. Apvalks pats noslīd, it kā tikai to būtu gaidījis. Neplīst, neķeras, nekādu triku. Slīd pāri visai lentai līdz pat pēdējai desiņai. Vienā kustībā, kā jau solīju. Un tu stāvi, ar tīrām desiņām rokās, un saproti – jā, dzīve vairs nebūs tāda kā agrāk. Ja kas nav skaidrs – apskatiet foto galeriju zemāk, tur viss nofotografēts.
Tālāk – vēl vieglāk. Vienkārši sakratiet desiņas no lentas, un tās pašas izkrīt. Dažas pat izlec priekšā, it kā pašas gribētu uz pannas. Viss process man aizņem apmēram desmit sekundes. Ja lenta liela – nu, maksimums pusminūte. Un viss. Var cept, vārīt, taisīt desiņu mīklā – jebko.
Foto – ekrānuzņēmums
Ziniet, man patīk šādi sīkumi. It kā nieks – desiņu tīrīšana. Bet cik daudz nervu tā dažkārt sagādā. Bet tagad – vairs ne. Un ziniet, kas ir visforšākais? Tu sāc izjust prieku no paša procesa. Agrāk nepatika, ka jāmokās, bet tagad paņem desiņu lentu ar tādu kā iekšēju pārākuma sajūtu. It kā zinātu mazu noslēpumu, ko neviens cits apkārt nezina. Un tad dalies – un tev pasaka paldies.
Tad nu arī es dalos. Jo man tādu pavāru triku ir vesels maiss. Un, ja vismaz viens no tiem kādam ietaupīs laiku, piepūli un radīs to “vau!” sajūtu – tātad, es daru pareizi. Virtuvē nav sīkumu. Ir pieredze, ieradums un nedaudz maģijas. Un arī ar mani kāds noteikti padalīsies ar padomu. Nu, bet tagad es iešu ēst tikko nomizotās sardeles.
Uzrakstiet komentāros, vai jums patika raksts. Un, protams, ar prieku redzēšu jūsu papildinājumus.
