Jau vairākas dienas latviešu filmas “Straume” panākumi ir radījuši lielu prieku un lepnumu.
Tomēr šos svētkus daļēji pārējo uzmanību piesaistījis mūziķis Ainars Mielavs, kurš izteica asus pārmetumus gan režisoram Gintam Zilbalodim, gan producentam Matīsam Kažam. Savu komentāru Mielavs uzsāka, pieminot, ka “Oskara” ceremonijā neviens nav komentējis, ne arī izteicies par ASV prezidenta Donalda Trampa nesenajiem paziņojumiem un rīcību.
Mielavs savā ierakstā sociālajās vietnēs sākotnēji pievērsās jautājumam par to, ka “Oskara” balvu pasniegšanas laikā neviena no sanāksmes dalībniekiem nav izteikusies, ne arī īpaši norādījusi uz ASV prezidenta Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem un rīcību.
Viņš pauda sašutumu par to, ka šie svarīgie un aktuālie politiskie jautājumi tika ignorēti, neskatoties uz Trampa izteiktajām nostājām, kas pēdējā laikā ir raisījušas plašu diskusiju sabiedrībā. Mielavs uzsvēra, ka šāda klusēšana no izcilāka pasākuma dalībnieku puses ir ļoti dīvaina un pat šķietami apzināta.
Tomēr komentāros sekoja reakcija, kuru, šķiet, latvieši pēc šī priecīgā notikuma gaidīja vismazāk. Mielavs, atbildot uz kādas lietotājas ar segvārdu “Lapsa Īgnā” komentāru, norakstījis:
“Abiem latviešu džekiem jau kopš “Globusa” ir nedaudz aizbraucis jumts. 300 tūkstošus no valsts nevajadzēja ņemt, bet labāk būtu atdoti trūcīgām ģimenēm, dzīvnieku patversmēm vai tamlīdzīgiem mērķiem. Režisors ir “piepačkājis” visus soctīklus ar katru mazāko kustību saistībā ar viņa kaķi.”
Mielavs turpināja, norādot, ka producents, šķiet, ir atkarīgs no nervu zālēm. Viņš piebilda, ka šāda attieksme ir, maigi izsakoties, ne tikai necieņpilna, bet arī ļoti tālu no jebkāda veida pazemīga un patiesas atzinības izrādīšanas. Intereses pēc viņš norakstījis arī konkurējošās filmas “The Wild Robot” un “Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl”, piebilstot, ka šīs darbi viņam šķitušas daudz profesionālākas un kvalitatīvākas.
Uz šo multfilmu fona “Straume” patiešām izceļas. Tomēr, ja runājam par mākslu un, jo īpaši, vēstījuma dziļumu, tai vēl ir ļoti tālu līdz tādiem šedevriem kā Noršteina “Ezītis miglā”, kuru līmeni “Straume” diemžēl nespēj sasniegt. Tas ir gandrīz vai kā gaismas gadi – attālums, kas šķiet nepārvarams, ja salīdzina šo darbus no mākslinieciskā un emocionālā viedokļa.
Finansiālā veiksme būs milzīga – Zvaigžņu zīmes, kuras marta otrā pusē beidzot uzkāps uz zelta zara
Dienas horoskops katrai zvaigžņu zīmei 13. martam – veiksme būs ar jums
Tikmēr jau minētā “Lapsa Īgnā” vēl pievienoja eļļu ugunī, rakstot:
“Mēs ar draudzeni par šo vakar vakarā runājām. Bet nu, tur tak tāds paštīksminošu narcisu saiets, lielākoties, kuri tikai spoguļojas savā nabā. Par mūsējiem drusku bija vilšanās… tikai vienīgi noņaudēt un pateikt ‘paldies mammai un tētim’ un ‘gribu mājās’. Nu… biju drusku vīlusies. Bet. Kaķis paliek kaķis. Vārdos viņš var teikt, ka kaut ko ir iemācījies no komandas darba, bet situācija rāda ko citu – tad iet vaļā tikai ‘es’ un ‘man’. Un par visu pārējo – kaut ūdensplūdi.”
Savukārt režisors Gints Zilbalodis savā uzrunā no skatuves pateicās gan saviem sadarbības partneriem, gan atzina, ka šī balva viņam nozīmē ārkārtīgi daudz – gan viņiem pašiem, gan Latvijai, gan Latvijas animatoriem. Viņš arī piebilda “paldies” saviem vecākiem un pat saviem mājdzīvniekiem. Visbeidzot, pēdējie Ginta vārdi sajūsmināja daudzus, jo viņš sacīja, ka “mēs visi esam vienā laivā, un ir jāiemācās pārvarēt mūsu atšķirības kopā.”
