Astronomi, kuri jau sen ir centušies atklāt, kā radās milzīgās elipsveida galaktikas, beidzot ir nonākuši soli tuvāk šī sarežģītā kosmiskā noslēpuma atrisināšanai.
Šīs galaktikas, kas ievērojami atšķiras no diska formas Piena Ceļa, vienmēr ir radījušas zinātnisku intrigu. Tagad starptautiska zinātnieku komanda ir nākusi klajā ar revolucionāriem secinājumiem par šo gigantisko struktūru veidošanās mehānismiem.
Jauns pētījums un tā nozīme
Pētījums, kuru vadīja starptautiska astronomu grupa, ir pavēris durvis jaunai izpratnei par galaktiku veidošanās procesiem agrīnajā Visumā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka milzīgās elipsveida galaktikas veidojās vardarbīgu mazāku galaktiku sadursmju un saplūšanas rezultātā. Šo procesu pamatā bija masīvas aukstās gāzes plūsmas, kas spēlēja galveno lomu zvaigžņu veidošanās intensifikācijā un struktūras izaugsmē.
Šī atklājuma pamatā ir dati, kas iegūti ar ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) radioteleskopu – vienu no pasaulē jaudīgākajām astronomiskajām novērošanas ierīcēm. Ar tās palīdzību pētnieki spēja ielūkoties miljardiem gadu senā pagātnē, lai izsekotu, kā agrīnajā Visumā norisinājās galaktiku mijiedarbība.
Kā aukstās gāzes plūsmas veicināja galaktiku veidošanos?
Jaunākie novērojumi norāda, ka galvenais faktors, kas ietekmēja milzīgo elipsveida galaktiku izveidi, bija auksto gāzu plūsmas, kas plūda uz galaktiku centriem. Šīs plūsmas veicināja intensīvus zvaigžņu veidošanās uzliesmojumus. Tiek uzskatīts, ka šie procesi notika laikā, kad Visums vēl bija jauns, un galaktikas atradās ciešā mijiedarbībā viena ar otru.
Kad mazākas galaktikas saplūda kopā, aukstā gāze, kas plūda uz saplūstošo galaktiku centriem, kļuva par galveno zvaigžņu veidošanās dzinēju. Šo procesu rezultātā jaunizveidotās galaktikas kļuva arvien lielākas, līdz izveidojās masīvās elipsveida galaktikas, kuras mēs redzam mūsdienās.
Svarīgs aspekts šajā pētījumā ir novērojumi, kas pierāda, ka auksto gāzu plūsmas ir galvenais enerģijas avots, kas baroja šos zvaigžņu veidošanās procesus. Tas palīdz zinātniekiem labāk izprast, kā agrīnais Visums no haotiskās struktūras attīstījās līdz sarežģītai kosmiskai kārtībai.
Lasi vēl: Šīs 3 zvaigžņu zīmes Visums apbērs ar dāvanām līdz 31.decembrim
Elipsveida galaktiku un Piena Ceļa kontrasts
Elipsveida galaktikas ievērojami atšķiras no diska formas galaktikām, piemēram, mūsu Piena Ceļa. Diskveida galaktikās zvaigznes parasti veido sakārtotus spirāļu rakstus, savukārt elipsveida galaktikās zvaigžņu sadalījums ir daudz izkliedētāks un haotiskāks. Turklāt elipsveida galaktikas bieži vien ir lielākas un vecākas, ar mazāk aktīvu zvaigžņu veidošanos, salīdzinot ar to diska formas māsām.
Agrāk astronomi izvirzīja dažādas teorijas par to, kā šīs struktūras veidojās, taču precīzi mehānismi, kas radīja šo kontrastu, nebija skaidri. Tagad šī jaunā pētījuma rezultāti skaidri norāda, ka galvenais faktors bija vardarbīgās saplūšanas, kas notika Visuma vēsturē, un auksto gāzu plūsmas, kas deva šīm sadursmēm papildu enerģiju.
Ko šis atklājums nozīmē zinātnei?
Šis nozīmīgais atklājums ne tikai izgaismo galaktiku veidošanās vēsturi, bet arī ļauj labāk izprast Visuma evolūcijas procesus kopumā. Agrīnais Visums bija dinamiska vide, kurā galaktiku veidošanās un attīstība notika strauji un bieži vien haotiski. Šo procesu izpēte ir būtiska, lai saprastu, kā Visums attīstījās līdz mūsdienām.
Jauniegūtie dati ir svarīgi arī tādēļ, ka tie sniedz papildu informāciju par auksto gāzu plūsmu lomu citos kosmiskajos procesos. Aukstās gāzes ne tikai veicināja zvaigžņu veidošanos, bet arī bija galvenais materiāls, kas nosaka galaktiku struktūras un īpašības.
Turklāt pētījuma rezultāti rosina jautājumus par to, kā līdzīgi procesi varētu norisināties citos kosmosa reģionos, kuros šobrīd notiek aktīva galaktiku veidošanās. Tas paplašina mūsdienu astronomijas iespējas un ļauj uzdot jaunus jautājumus par Visuma struktūru.
Turpinājums nākošajā lapā…