9. pazīmes, ka jūs neapzinoties piespiežat sevi novecot krietni ātrāk pirms laika

Novecošana ir neizbēgama, bet novecot? Tā ir katra paša izvēle.

Lai cik dīvaini tas neizklausītos, daudzi no mums neapzināti paātrina laika ritējumu, pārvēršot sevi par “veciem cilvēkiem” ilgi pirms tā laika. Tas nav tikai par grumbām vai sirmiem matiem – tas ir par mūsu domāšanas veidu, mūsu paradumiem un stāstiem, ko stāstām paši.

Ļaujiet man padalīties ar stāstu, kas man ir palicis ilgu laiku. Kāda enerģiska, apmēram piecdesmit gadus veca sieviete reiz stāstīja par saviem vecākiem. 50 gadu vecumā viņi teica: “Mēs esam veci. Esam noguruši. Mums nekas cits nav vajadzīgs.” Viņi pārstāja izvirzīt sev mērķus, samazināja savas aktivitātes un samierinājās ar faktu, ka viņi “dzīvo savas dienas”. Tikai dažu gadu laikā viņi ir dramatiski novecojuši – ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Viņi bija dzīvi, bet īsti nedzīvoja.

Tas ir tas, ko psihologi sauc par domāšanas veidu – zemapziņas programmu, kas veido mūsu uzvedību. Un, kad runa ir par novecošanu, mūsu attieksme var kļūt par mūsu ļaunāko ienaidnieku. Šeit ir astoņas pazīmes, kas liecina, ka jūs, iespējams, novecojat, bieži vien pat to neapzinoties.

1. Jūs esat nolēmis, ka esat “vecs”

“Es jau esmu vecs!” Cik reizes esat dzirdējis kādu to sakām vai pat pats to teicis? Tas var sākties kā joks vai gadījuma piezīme, bet vārdiem ir spēks. Kad jūs saucat sevi par “vecu”, jūsu prāts un ķermenis klausās. Tas ir tāpat kā teikt savam ķermenim: “Ir pienācis laiks palēnināties, sarukt, novīst.” Un uzmini ko? Tas pakļaujas.

Filozofs Seneka reiz teica: “Vecums ir nogurums.”

Nogurums nav no ķermeņa, bet no gara. Kad tu pārstāj sapņot, tiekties un baudīt dzīvi, tu aicini vecumdienas.

2. Jūs pārtraucāt rūpēties par savu izskatu

Atcerieties, kad kādreiz ģērbāties tikai tāpēc, ka jums tas patika? Kad tu lepojies ar savu izskatu? Ja esat pārstājis rūpēties par savu izskatu — nomainījis spilgtas krāsas pret blāvām, pārtraucis vingrot vai atteicies no ādas kopšanas, iespējams, jūs nonākat “senilitātes” stāvoklī.

Daudzās kultūrās pastāv neizteikts noteikums, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, tiek sagaidīts, ka jūs pazudīsit otrajā plānā. Bet kurš izstrādāja šo noteikumu? Kāpēc košam apģērbam, manikīram vai svaigam matu griezumam vajadzētu būt tikai jaunajiem?

3. Tu esi atteicies no izklaides

Kad pēdējo reizi izmēģināji ko jaunu? Vai tu gāji dejot? Vai devies ceļojumā tikai sava labuma dēļ? Ja jūsu ideja par labu laiku ir sēdēšana uz dīvāna, ziņu skatīšanās vai tenkošana par citiem, iespējams, jūs priekšlaicīgi novecojat.

Priekam nav vecuma. Kā arī zinātkāre. Kad jūs pārtraucat meklēt prieku un piedzīvojumus, jūs ne tikai novecojat, bet arī kļūstat gausa.

4. Jūs ietaupāt naudu, nevis dzīvojat

Ir atšķirība starp uzkrāšanu nākotnei un uzkrājumu aiz bailēm. Ja esi sācis taupīt uz katru santīmu, liedzot sev pat mazus priekus, pajautā sev: kāpēc? Vai jūs krājat lietainai dienai vai bērēm, kuras neesat gatavs plānot?

Nauda ir instruments, nevis mūža ieslodzījums. Izmantojiet tos, lai bagātinātu savu dzīvi, nevis lai ieslodzītu sevi.

5. Tu dzīvo uz citu rēķina

Vai jūtaties apsēsts ar citu cilvēku dzīvi – slavenībām, kaimiņiem, pat svešiniekiem sociālajos medijos? Kad jūsu dzīve šķiet tukša, ir vilinoši aizpildīt tukšumu ar tenkām un drāmu. Bet jo vairāk tu koncentrējies uz citiem, jo ​​mazāk ieguldi sevī.

Tava dzīve ir tavs šedevrs. Neļaujiet viņai kļūt par tukšu audeklu, kamēr esat aizņemts ar kāda cita dzīves kritizēšanu.

6. Tava balss ir mainījusies

Klausieties, kā jūs runājat. Vai jūsu balsī ir ņurdošs, aizkaitināts vai rezignēts tonis? Tas, kā mēs runājam, atspoguļo to, kā mēs jūtamies, un tas, kā mēs jūtamies, nosaka mūsu vecumu. Dzīva, melodiska balss uztur jūs jaunu, bet vienmuļa, kurnoša balss noveco.

7. Jūs pārtraucāt izvirzīt mērķus

Mērķi nosaka dzīves virzienu. Tiem nav jābūt grandioziem — jaunas prasmes apgūšana, dārza stādīšana vai ceļojuma plānošana var uzlabot jūsu garastāvokli. Bet, kad jūs pārtraucat tiekties pēc kaut kā, jūs pārtraucat augt. Un bez izaugsmes būs tikai lejupslīde.

8. Jūs esat pieņēmis sabiedrības laika grafiku

Sabiedrībai patīk mums pastāstīt, kad mēs “novecojam”. 50 gadu vecumā mums vajadzētu doties pensijā. 60 gadu vecumā mums ir jāsamazina temps. 70 gadu vecumā mums vajadzētu pazust. Bet kurš teica? Novecošana nav galamērķis, tas ir ceļojums. Un tas ir jūsu ziņā, kā to definēt.

9. Jūs pārtraucāt mācīties

Kad pēdējo reizi uzzinājāt ko jaunu? Vai esat paņēmis rokās grāmatu par tēmu, par kuru neko nezināt, izmēģinājis jaunu recepti vai pat mēģinājis noskaidrot, kā darbojas jūsu viedtālrunis? Ja atbildējāt “Es neatceros”, tā var būt zīme, ka ļaujat sev priekšlaicīgi novecot.

Mācīšanās attīsta garīgo asumu un zinātkāri. Tas ir kā prāta treniņš. Kad jūs pārtraucat izaicināt sevi intelektuāli, jūs ne tikai stāvat uz vietas – jūs ejat atpakaļ. Pasaule ir pilna ar brīnumiem, sākot no mākslas līdz zinātnei un tehnoloģijām, un vienmēr ir kaut kas jauns, ko atklāt.

Padomājiet par to: bērnus pasaule bezgalīgi aizrauj, jo viņiem viss ir jauns. Kā pieaugušie mēs bieži zaudējam šo brīnuma sajūtu. Bet tam nevajadzētu būt šādi. Neatkarīgi no tā, vai tā ir jaunas valodas apguve, hobija uzsākšana vai vienkārši jautājumu uzdošana par lietām, kuras nesaprotat, mācīšanās saglabā jūsu sirdi jaunību.

Tāpēc nākamreiz, kad sakāt: “Es esmu pārāk vecs, lai to iemācītos”, pārtrauciet. Tas ir nepareizi. Patiesība ir tāda, ka jūs nekad neesat pārāk vecs, lai izaugtu.

Labā ziņa ir tā, ka tas ir atgriezenisks.

Lūk, lieta: novecošana ir dabiska, taču novecošana nav nepieciešama. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm sevī, nekrītiet panikā. Apziņa ir pirmais solis. Nākamais solis ir darbība.

Sāciet ar mazumiņu. Nēsājiet to, kas liek jums justies dzīvam. Izmēģiniet jaunu hobiju. Izvirziet sev mērķi, lai cik mazs tas būtu. Ieskaujiet sevi ar cilvēkiem, kuri jūs iedvesmo, nevis velk uz leju. Un, pats galvenais, mainiet stāstu, ko stāstāt pats. Tā vietā, lai teiktu “Es esmu vecs”, mēģiniet teikt: “Es attīstos”.

Jo patiesība ir tāda, ka vecums vēl ir tālu. Slimības un grūtības var mūs novecot, bet arī mūsu pašu izvēles. Izlemiet dzīvot pilnvērtīgi, drosmīgi un bez nožēlas. Galu galā vecums ir tikai skaitlis, bet jaunība ir prāta stāvoklis.