Viss sākās ar to, ka meitene uzdeva vienu jautājumu…
Viss sākās ar to, ka meitene uzdeva vienu jautājumu…Rūbija Keita bieži pavada laiku veco ļaužu pansionātā netālu no Harisonas, Arkanzasas štatā. Viņas mamma ir medmāsa, bet Rūbija Keita nāk pie mātes un dažreiz pastaigājas kopā ar vietējiem iemītniekiem, stāsta CNN.
Reiz 11 gadus vecajai meitenei kļuva garlaicīgi, un viņa piegāja pie sievietes invalīdu krēslā, kura sēdēja, skumji skatoties pa stikla durvīm. Meitene pajautāja, kāpēc sieviete ir tik noskumusi. Izrādās, ka draudzene bija atvedusi ciemos viņas 12 gadus veco suni, un sieviete nezināja, kad atkal ieraudzīs savu mīļo mīluli.
“Man arī kļuva skumji. Mums mājās ir daudz suņu, un es sapratu, ko juta šī sieviete”, pēc tam stāstīja Rūbija Keita. Viņa saprata, ka ir jāmaksā par iespēju biežāk atvest suni, bet daudziem viņas dzimtajā pilsētā, kurā dzīvo 12 000 cilvēku, nav liekas naudas.
Šī tikšanās lika mazajai meitenei aizdomāties: cik gan daudz citi pansionāta iemītnieki nevar atļauties vienkāršas lietas, kas sniedz tiem prieku. Viņa nolēma, ka viņai ir jāpalīdz šiem cilvēkiem. Un viņa izveidoja profilu sociālajā tīklā Facebook ar nosaukumu “Trīs vēlēšanās Rūbijas nakšņotājiem”. Viņas māte palīdzēja viņai izveidot ierakstu GoFundMe, lai palīdzētu apmaksāt šīs vēlēšanās.
Meitene sāka apjautāt iedzīvotājus, kādas būtu trīs lietas, ko viņi gribētu saņemt tūlīt pat. Viņa pierakstīja viņu atbildes līniju burtnīcā, ko bija saglabājusi no trešās klases.
Atbildes pārsteidza Rūbiju un viņas mammu. Kāds vīrietis teica, ka viņam vajag pareizā izmēra bikses. Cita sieviete palūdza svaigus augļus. Viņa teica, ka nav ēdusi svaigas zemenes astoņus gadus. Daudzi gribēja vienkārši paēst ārpus veco ļaužu pansionāta sienām.
Daži palūdza labas grāmatas. Izrādījās, ka pansionātā bija ārkārtīgi maz labu grāmatu. Daži cilvēki palūdza telefonu, jo viņu istabās tāda nebija, un viņi jutās vientuļi.
“Dažus no šiem pacientiem es pazinu 30 gadus”, – teica Rūbijas mamma. “Viņi pastāstīja viņai to, ko nekad neteiktu man, jo viņa bija vēl bērns”.
GoFundMe ieinteresējās par aizsākto kustību un nodēvēja Rūbiju Keitu par mēneša bērnu-varoni. Uz doto brīdi tika savākti 70 000 dolāri veco ļaužu pansionāta iemītniekiem Arkanzasā.
GoFundMe – tā ir komerciāla kopfinansēšanas platforma, kas ļauj cilvēkiem savākt naudu pasākumiem, sākot no dzīves notikjmiem, piemēram, svētki un izlaidumi, līdz pat grūtiem apstākļiem, piemēram, nelaimes gadījumi un slimības.
Čitsija vēlas, lai cilvēki zinātu, ka lielākā daļa veco ļaužu, kas dzīvo pansionātos ASV, saņem mitekli, ēdienu un medicīniskos pakalpojumus – un tikai 40 dolārus skaidrā naudā mēnesī, personīgām vajadzībām.
“Ideālā gadījumā šīs vajadzības ir jāapmaksā cilvēka ģimenei. Bet pie vairāk nekā 90 % iemītnieku neviens nenāk”, – stāsta 46 gadus vecā medmāsa. “Vai arī viņiem nav ģimenes. Vai arī viņu ģimenei nav mašīnas, vai arī radinieki ir pārāk veci, lai apciemotu viņus”.
Pēc Čitsijas vārdiem, ar šiem 40 dolāriem ir jāpietiek, lai samaksātu frizierim, par barību mājdzīvniekam un pat dāvanām mazbērniem.
Lielākajai daļai pansionāta iemītniekiem ir demence, un viņi nevar neko palūgt. Tādā veidā Rūbija Keita un viņas mamma papildina trūkumus – kvalitatīvākus spilvenus, biezākas segas uz gultām, garšīgāks ēdiens.
Čitsija pasūtīja jostas spilvenus, jo krēsliem nav muguras atzveltnes, un kakla spilvenus iemītniekiem ar demenci, kuri nevar labi noturēt galvu. Viņas arī pasūtīja iemītniekiem lelles, kas līdzinās īstiem bērniem. “Tās patīk cilvēkiem, kuriem ir demence”, – stāsta Čitsija.
“Viņi negribēja ne jaunas mašīnas, ne miljons dolāru. Tās bija ļoti vienkāršas lietas, ko var nopirkt lielveikalā”, – teica Rūbija Keita.
Pagājušā nedēļā māte un meita uzsāka “Operāciju “Laimīgs ēdiens”, pateicoties kurai 100 veco ļaužu pansionāta iemītnieki saņēma bezmaksas hamburgerus un kartupeļus frī. Un tāds sīkums burtiski aplaimojot vecīšus. “Smaidīja pat visdrūmākie iemītnieki. Bet medmāsas raudāja”, – stāsta Čitsija.
Rūbija Keita apciemo pansionāta iemītniekus divas vai trīs reizes nedēļā, lai pierakstītu viņu vēlmes un atvestu gardumus. Viņas mamma ir nolēma paplašināt programmu uz visiem pieciem pansionātiem, kurus viņa apkalpo. Tāpēc viņa vērsās pēc palīdzības pie kādas 74 gadus vecas veco ļaužu mājas iemītnieces, kas bija priecīga par šādu lūgumu.
‘Tas kļuva par manas dzīves jēgu, un mana depresija uzreiz pazuda. Agrāk es jutos nevajadzīga, un nevarēju neko izdarīt, lai kādam palīdzētu”, – stāsta Merilina Sperloka.
Sperloka dzīvoja pansionātā astoņus gadus, bet viņas meita apciemoja viņu katru dienu, un nesa viņai mājās gatavotu ēdienu – tā ir greznība, kas daudziem viņas kaimiņiem bija liegta. Tas viņu vienmēr sarūgtināja. Merilina ļoti palīdzēja Keitas ģimenei. Daudzas lietas redz tikai iedzīvotājs, piemēram, vīrieti, kuram mēnešiem ilgi nebija griezti mati.
Čitsija teica, ka cer reiz izplatīt “Trīs vēlēšanās” pa visiem pansionātiem valstī. “Es domāju, ka mums ir jāatzīst šāda nepieciešamība un kaut kas jāuzsāk. Tas skar šo cilvēku dzīves kvalitāti un viņus iepriecina”.
Iespējams, ka tas nav nemaz tik sarežģīti – iepriecināt kādu vientuļu vecīti vai vecenīti. Padomājiet par to!
avots: lifter.world