Un sieva sāka stāstīt: “Šodien, kad devos uz auto, lai brauktu mājup, šis jaunais vīrietis palūdza, vai nevaru viņu aizvest. Viņš izskatījās tik ļoti izmisis un bēdīgs, ka es ļāvu viņam kāpt auto. Es pamanīju, ka viņš ir tievs, ļoti bēdīgi tērpts un netīrs. Viņš man pateica, ka nebija veselas trīs dienas ēdis!
Man palika viņa žēl. Atvedu mājās un pabaroju viņu. Iedevu viņam tavas vakardienas pusdienas, kuras tu neapēdi, jo pirms tam saēdies čipsus. Pamanīju, ka viņa drēbes bija ļoti netīras, tādēļ nolēmu tās izmest laukā. Tad es viņam iedevu tavas dārgās zīmola bikses, kuras tu nekad nevilki, jo tev, redz, par šauru esot.
Tāpat es viņam iedevu tavas apakšbikses, kuras dāvināju tev mūsu gadadienā – tu teici, ka tās ir briesmīgas un man esot slikta gaume. Es atradu skaistu kreklu, kuru mana māsa dāvināja tev Ziemassvētkos, taču tu to nevilki, jo zināji, ka šādi viņai ieriebsi. Tad es viņam atdevu tavus dārgos zābakus, kurus tu nopirki, bet tā arī ne reizi neuzvilki, jo reiz pa TV ieraudzīji, ka Džastinam Bīberam esot tādi paši.”
Sieva ātri ievilka elpu un turpināja: “Viņš bija tik pateicīgs, ka brīdī, kad pavadīju viņu līdz durvīm, viņš ar asarām acīs man prasīja, vai esot vēl kaut kas tāds, ko mans vīrs neizmantojot…”
Lol