Thyssenkrupp pārskatīs savu vērienīgo plānu ražot “zaļo” tēraudu savā Duisburgas rūpnīcā izmaksu pieauguma dēļ. Vācijas valdība ir iztērējusi miljardiem eiro projekta subsidēšanai.
Thyssenkrupp pārskata savus plānus ražot “zaļo tēraudu”, padarot ražošanu klimatneitrālu, vēsta Vācijas laikraksts Handlesblatt, kas citē uzņēmuma iekšējos dokumentus.
Ziņojumā teikts, ka uzņēmuma augstākā vadība un izpilddirektors Migels Lopezs ir uzsākuši fundamentālu pārskatīšanu attiecībā uz pašreizējo tiešās reducēšanas rūpnīcas (DRI) projektu, kurā tērauda ražošana notiktu, izmantojot ūdeņradi, nevis ogles. Sākotnēji bija plānots, ka tā sāks darboties 2027. gadā.
Federālā valdība, kā arī Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme ir apņēmušās projektam piešķirt 2 miljardus eiro. Tiek ziņots, ka valsts subsīdijas 500 miljonu eiro apmērā jau ir izmaksātas. Ja projekts tiks atcelts, uzņēmumam šie līdzekļi būs jāatmaksā.
Sazinoties ar Euronews Business, Thyssenkrupp neapstiprināja, ka apsver visa projekta atcelšanu, lai gan šāda scenārija izmaksas joprojām tiek izskatītas, kā liecina Vācijas laikraksta minētie dokumenti.
Thyssenkrupp pārstāvis teica Euronews Business: “Pašlaik situācija tiek izskatīta”, piebilstot, ka uzņēmums “pašlaik pieņem, ka tiešās samazināšanas rūpnīcu var īstenot saskaņā ar dotajiem pamatnosacījumiem” un ka iespējamais DRI rūpnīcas izmaksu pieaugums pašlaik neietekmē subsīdijas.
Problēmas ap Thyssenkrupp tērauda ražotni
Jūnijā Vācijas rūpniecības konglomerāts ziņoja par neapmierinošiem rezultātiem – tā neto ienākumi un peļņa strauji samazinājās, bet darbības izdevumi pieauga. Kā ziņoja Euronews Business, pēdējā laikā ziņās īpaši tika atspoguļota tērauda struktūrvienība, un tajā ir notikusi būtiska vadības reorganizācija.
Atkāpšanos no amata izraisīja Thyssenkrupp notiekošā pārņemšanas cīņa pēc tam, kad čehu miljardieris Daniel Křetínský iegādājās 20 % tērauda uzņēmuma ar iespēju iegādāties vēl 30 %.
Pirms pieciem gadiem grūtībās nonākušais tērauda ražotājs bija ierosinājis izveidot kopuzņēmumu ar Tata Steel Europe, kas būtu radījis otru lielāko tērauda ražotāju Eiropā. Uzņēmums pārsūdzēja Eiropas Komisijas pretmonopola nolēmumu, kas aizliedza apvienošanos 2019. gadā, norādot, ka tā “būtu samazinājusi konkurenci un paaugstinājusi cenas”.
Taču šonedēļ Eiropas augstākā tiesa – Eiropas Savienības Tiesa (EST) – nostājās Eiropas Komisijas pusē un noraidīja Thyssenkrupp apelāciju.
Tikmēr Thyssenkrupp tērauda ražošanas struktūrvienību ir skārusi sīva konkurence no Āzijas, savukārt augstās enerģijas cenas un zemāks pieprasījums Eiropā ierobežo tērauda ražošanas uzņēmumu perspektīvas, kas ir saistītas arī ar klimata prasību ievērošanu, kas prasa lielus ieguldījumus.
Tomēr pāreja uz “zaļo tēraudu” ir prestižs projekts gan uzņēmumam, gan Vācijas valdībai. Uzņēmums savā paziņojumā Euronews Business norādīja, Thyssenkrupp joprojām ir apņēmības pilns īstenot “zaļo” transformāciju un klimatneitrālu tērauda ražošanu. Ilgtermiņā nav iespējams izvairīties no CO2ietilpīgas tērauda ražošanas dekarbonizācijas.”
Thyssenkrupp akcijas Vācijā ap pusdienlaiku tika tirgotas par gandrīz mīnus 5 %.