Pēdējā laikā dārzkopjiem ir radušās šaubas par koksnes pelnu izmantošanu savos dārzos. No vienas puses, pelni ir lielisks mēslojums ar vērtīgiem elementiem sastāvā, no otras – daudzi uzskata, ka tie būtiski bojā augsni
Koksnes pelni ir viens no senākajiem mēslojumiem, ko cilvēce izmanto. Pelni ir mēslojums, ko radījusi pati daba, jo meža ugunsgrēki pastāvēja vēl pirms cilvēka rašanās, pirms lauksaimniecības attīstības, pat pirms primātu parādīšanās. Tieši lielais daudzums koksnes pelnu, kas veidojas meža ugunsgrēka rezultātā, dabiski bagātina augsni, un pēc šādiem ugunsgrēkiem bieži novērojams augu daudzveidība, palielinās augu un citu ar mežu saistītu organismu, dzīvnieku skaits, kas ir ļoti nozīmīgi un labvēlīgi evolūcijai.
Pelni ir pilnīgi dabisks, dabā pats no sevis radies mēslojums, kas veidojies dabisku procesu rezultātā. Tāpēc būtu nepareizi atteikties no pelnu izmantošanas dārzkopībā mītu un kaitīgu padomu dēļ. Koksnes, kūdras, brūnogļu un akmeņogļu pelni: kad, kā, kāpēc un cik daudz lietot, lai augi no tā gūtu labumu.
Mīts Nr. 1 – Pelnus drīkst iestrādāt tikai pavasarī (vai tikai rudenī)
Patiesībā pelnus augsnē var iestrādāt gan pavasarī, gan rudenī – īpašas atšķirības nav. Taču, ja dārzkopim nav zināms sava dārza augsnes pH līmenis, tad drošāk pelnus iestrādāt augsnē rudenī – uzrakt vai uzirdināt.
Mīts Nr. 2 – Pelni ir noderīgi “vienmēr un visur”
Pelniem ir arī “tumšā puse” – to augstā sārmainība. Skābās augsnēs šī sārmainība nav problēma – tieši otrādi, šādā gadījumā pelni ir viens no labākajiem mēslojumiem, jo darbojas kā kālija un kalcija avots un samazina augsnes skābumu.
Ja pelni lielos daudzumos tiek iestrādāti rudenī, kad augsnes dzīve apstājas un raža jau novākta, līdz pavasarim viss lielākoties normalizējas.
Taču, ja pelni tiek izmantoti šķīdumu veidā augu mēslošanai, tad vienmēr nepieciešams kompensēt pārlieku sārmainību, neitralizējot to ar skābiem līdzekļiem – piemēram, etiķi, citronskābi vai dažas dienas nostādinātu zaļo vircu. Tad pelni pārvēršas par lielisku mēslojumu.
Ja pelnus aplej ar ūdeni – piemēram, 1 litrs pelnu uz 10 litriem ūdens – pēc dažām stundām veidojas divi slāņi: virsējais šķīdums un apakšējais. Tiem ir atšķirīgas īpašības: virsējais šķīdums satur galvenokārt kāliju – to vajadzētu izmantot, kad augiem trūkst kālija, piemēram, tomātiem ir dzelteni pleciņi. Gurķiem, ja trūkst salduma un dzeltē aizmetņi, arī vajadzīgs šis šķīdums.
Apakšējais šķīdums (nogulsnes) jādod tad, kad trūkst kalcija – piemēram, tomātu virsotņu puves gadījumā.
Tāpēc vienmēr jāatceras, ka pelni dod divus šķīdumus ar atšķirīgu pielietojumu. Kalcijam nepieciešams apakšējais šķīdums – virsējo šķīdumu nolej, bet nogulsnes izšķīdina 0,5–1 litrā 9% etiķa. Etiķi jālej pakāpeniski, maisot, līdz beidzas reakcija, un tad atšķaida ar 10 litriem ūdens. Tā tiek izlīdzināta skābuma pakāpe un elementi kļūst augiem pieejami. Laistīšanas norma – 0,5–1 litrs zem katra auga. Tas ir viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt augu ar kalciju.
Mīts Nr. 3 – Pelnus pietiek vienkārši izbērt ap auga saknēm
Un tas paaugstinās kālija līmeni augsnē, veicinot ziedēšanu un ražu. Kā jau minēts, pelni izraisa spēcīgu sārmainību, kas vairumam augu nav piemērota. Turklāt paiet ilgs laiks, līdz augsne atgūst dabisko līdzsvaru, un šajā laikā augi nevar izmantot pelnos esošās barības vielas.
Mīts Nr. 4 – Pietiek pelnus vienkārši izšķīdināt ūdenī (1 glāze uz spaini) un lietot laistīšanai
Šādā formā pelni arī rada augsnes pārsārmināšanos. Turklāt šādā šķīdumā pelni saista fosforu, kas augiem ir ļoti nepieciešams, un tie to vairs nevar uzņemt. Tāpēc dārzkopjiem jābūt uzmanīgiem ar neitralizētiem pelnu šķīdumiem – tie saista fosfātus un rada šī elementa trūkumu.
Pelni ir minerālmēslojums ar organisku izcelsmi – tāpēc tos pieskaita gan pie organiskajiem, gan minerālajiem mēslojumiem.
Taču dažāda veida pelnos ir atšķirīgs daudzums augiem noderīgu vielu. Pastāv divas galvenās pelnu grupas – augu pelni un koksnes pelni.
Visvērtīgākie pēc sastāva ir saulespuķu pelni – tie satur 2,5 reizes vairāk barības vielu nekā koksnes pelni:
kalcijs – 15%, kālijs – 35%, magnijs – 15%, fosfors – 5%. Tas nozīmē, ka augi iegūst vairāk labuma ar mazākiem izdevumiem. Taču, lai cik lieliski būtu saulespuķu pelni, tie rada tās pašas problēmas – pārsārmināšanu un fosfora piesaisti.
Lasi vēl: Iecienītās petūnijas vari stādīt arī dobē, ne tikai podos – padomi kā to izdarīt
Mīts Nr. 5 – Pelnus ir lietderīgi sajaukt ar kompostu
Lai uzlabotu tā minerālvielu sastāvu un augiem būtu vairāk barības vielu. Tas ir pilnīgi nepieļaujami – pelni jālieto tikai atsevišķi no citiem mēslojumiem, jo tie reaģē ar daudziem barības elementiem un padara tos augiem nepieejamus.
Tātad – vai pelni vispār nav piemēroti kā mēslojums? Nē, protams, tie ir piemēroti, īpaši vasaras otrajā pusē, kad augiem vairs nav vajadzīgs tik daudz slāpekļa, bet ļoti nepieciešami ir kālijs, fosfors un kalcijs – tieši tie elementi, kas ir pelnos lielā daudzumā. Slāpeklis un hlors pelnos vispār nav. Vienkārši pelni ir jāizmanto pareizi.
