Sākotnējie plāni glābt dzīvnieku tika plānoti, ka ieilgs līdz pat pāris dienām, bet Georgijs tika galā vien pāris stundās. Viņam izdevās dzīvnieku noķert ar suņu barības un speciāla tīkla palīdzību. Līdzko suns nolēma paēst, Sokolovs noķēra viņu tīklā. Iespricējis sunim miega zāles, viņš noņēma nost cauruli un aizveda suni uz veterināro klīniku.
Šeit četrkājainā radība saprata, ka ne visi cilvēki vēlas nodarīt viņai pāri. Suns manāmi atmaiga un kļuva daudz draudzīgāks. Tagad mazais dzīvnieciņš ļauj sevi paglaudīt un pat pats nāk klāt cilvēkiem.
Izrādījās, ka sunītis ir meitenīte. Viņu nosauca par Šaneli. Pagaidām meitēns atrodas patversmē. Tās darbinieki jau meklē suņukam saimniekus. Viņi cer, ka Šanelei izdosies atrast gādīgus un mīļus saimniekus, kas par viņu parūpēsies.
Pats Šaneles glābējs strādā par pedagogu. Viņa aizraušanās ir ceļojumu tūres, kā arī viņam ļoti patīk suņi. Viņš saka, ka nekur nav mācījies tik labi apieties ar suņiem. Tas viss nākot ar pieredzi vai sanāk pašam no sevis. Tagad viņš ir kļuvis par speciālistu komunicēšanā ar sarežģīta rakstura dzīvniekiem.
Georgijs ir pārsteigts, ka suns tik ilgu laiku bija nostaigājis ar šo cauruli ap kaklu. Suns jebkurā brīdī šīs caurules dēļ varēja nomirt. Saprotams, ka to sunim nodarīja kāds ļoti ļauns cilvēks. Pati Šanelīte nekad nebūtu sev to nodarījusi. Nav zināms, kurš tik cietsirdīgi rīkojies ar nabaga dzīvnieciņu. Prieks, ka ar kopīgiem spēkiem cilvēkiem izdevās mazajai radībiņai palīdzēt.