Vecmāmiņas cukurzirņi, kartupeļi no Latvijas brīvvalsts laika, ģimenes sīpoli, kas audzēti dārzā, “cik vien sevi atceros”, sojas pupiņas no 70-to gadu selekcijas eksperimentiem, 30 gadus vienā saimniecībā sēti mieži – vērtības, kuras runā pašas par sevi.
Vērtības, kuras reti sastopamas mūsdienās. Vērtības, kuras šī gada janvārī nu jau ikgadējā Latvijas sēklu maiņā Ikšķilē gāja no rokas rokā un par kurām esam droši – tās nepazudīs. Nepazudīs, jo sēklu lolotāji ķērušies pie darba un turpinās audzēt Latvijas senās kultūraugu šķirnes, lai saglabātu tās mūsu un nākamai paaudzei un lai ēstu garšīgi šodien!
Janvāris ir bijis labs mēnesis Latvijas sēklām un sēklu lolotājiem, jo janvārī astoto reizi notikusi Sandras Stabinges un Latvijas Permakultūras biedrības organizētā ikgadējā sēklu maiņa ar mērķi saglabāt senās Latvijas kultūraugu šķirnes un veicināt zināšanu par sēklu iegūšanu plašāku pielietošanu. Vēl janvārī Latvijas Permakultūras biedrība uzsākusi starptautisku projektu “Growing Seed Savers: Baltic-Nordic Seed Savers’ Education Innovation” (“Audzējot sēklu lolotājus: Baltijas-Ziemeļvalstu Sēklu lolotāju izglītības inovācija”) Latvijas sēklu neatkarības stiprināšanai un sēklu lolotāju tīkla izveidošanai. Šīs iniciatīvas ietvaros Latvijā notiks gan apmācības sēklu lolotājiem, gan seno šķirņu vākšanas ekspedīcijas, gan diskusijas par sēklu apriti regulējošo likumdošanu Latvijā un ES. Latvijas Permakultūras biedrība sadarbībā ar Igaunijas, Dānijas un Lietuvas nevalstiskajām organizācijām izstrādās sēklu lolotāju apmācību programmu, ekspedīciju metodiku, veiks likumdošanas analīzi, kā arī veidos datu bāzi informācijas par senajām šķirnēm uzkrāšanai. Janvārim – sēklu mēnesim – nu jau beidzoties, turpināsies aktivitātes, lai mūsu Latvijas senās šķirnes turpinātos, lai sēklas tiktu audzētas un ievāktas un turpinātu ceļu pie jauniem audzētājiem.
Šķirņu daudzveidība lauku saimniecībās Latvijā samazinās ar katru gadu. Zūd zināšanas par kultūraugu šķirņu saglabāšanu, sēklu ievākšanu. Katru gadu mūsu lauki paliek nabagāki, vienādāki gan lauksaimniecības industrializācijas, gan klimata izmaiņu, gan sēklu brīvu kustību ierobežojošas likumdošanas dēļ. Lai noturētu kultūraugu bioloģisko daudzveidību, nepieciešams tos kultivēt, laist apritē to ģenētisko materiālu, lietot tos. Mums ir nepieciešamas zināšanas un sēklas, lai mūsu pārtikas sistēma spētu saglabāties lokāli pašpietiekama, daudzveidīga un droša tajās graujošajās pārmaiņās, kas plašā mērogā sāk iezīmēties gan vides, gan sociāli-ekonomisko faktoru ietekmē.
Latvijas Permakultūras biedrības uzsāktā projekta “Growing Seed Savers: Baltic-Nordic Seed Savers’ Education Innovation” mērķis ir izveidot vietējo sēklu tīklu kā atbalsta sistēmu seno kultūraugu šķirņu saglabāšanai. Kā arī nodrošināt pieejamību zināšanām par sēklu audzēšanu zemniekiem un dārzkopjiem, kuri apņēmušies rūpēties par vietējo šķirņu sēklām, – sēklu lolotājiem. Projektu finansē Ziemeļvalstu Ministru padome programmā NORDPLUS. Projekts turpināsies līdz 2020. gada maijam.
Projekta ietvaros:
– tiks sagatavota un izplatīta informācija par sēklām kā par bioloģisku un kultūras mantojumu, lai veicinātu sēklu glabāšanu/uzturēšanu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Dānijas zemnieku un dārzkopju vidū;
– sabiedrība tiks informēta par saikni starp likumdošanu un klimata pārmaiņām, pārtikas drošību un pieejamību, kā arī par atšķirībām sēklu tiesību aktos visās četrās projekta dalībvalstīs;
– tiks izstrādātas un, novadot kursus, praktiski pārbaudītas apmācību metodes par sēklu glabāšanu, vākšanu, pārvaldību un lietošanu vietējā sēklu tīklā formālās un neformālās izglītības programmām.
Latvijas Permakultūras biedrība aicinās sabiedrību piedalīties apmācībās un diskusijās, aicinās apmeklēt projekta partnervalstu lektoru lekcijas – sekojiet līdzi informācijai biedrības mājaslapā permakultura.lv. Varbūt tieši jūs kļūsiet par sēklu lolotāju un izglābsiet no iznīkšanas kādu senu kartupeļu vai pupu šķirni. Varbūt tieši pateicoties jūsu pūliņiem nākotnē Latvijas dārzos turpinās augt vietējie kāļi, zirņi, bietes un latviešu selekcionāru selekcionētās narcises, gladiolas, tulpes. Katra mūsu dārzā izaugusī sēkla ir vērtība. Vēl jo vairāk, ja tā nāk no šķirnes, kura mūsu dārzā dzīvo jau gadiem un gadu desmitiem.