Saeima ceturtdien, 30.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.
Likumprojektam ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot ātrā termiņā, proti, 48 stundu laikā no to pieņemšanas.
“Lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ir jānovērš riski, kas aktuāli ne vien mūsu nacionālajai drošībai, bet arī finanšu sektora stabilitātei un starptautiskajai reputācijai. Ar grozījumiem paredzēts ieviest Moneyval rekomendācijas, kas būtiski stiprinās mūsu finanšu sektoru un spēju pretoties mūsdienu apdraudējumiem,” sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Likuma grozījumi paredz arī likumdošanā ieviest formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski.
Tāpat likumprojekts papildina kompetento institūciju skaitu, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes uzraudzību vai kontroli, kā arī paredz noteikt, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā. Likumprojektā precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī izstrādāts regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus.
Savukārt, lai koordinētu kompetento institūciju darbību un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, likuma grozījumi deleģē Ministru kabinetam izveidot Sankciju koordinācijas padomi.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt ziņošanas pienākumu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanas mēģinājumiem, iespējamiem pārkāpumiem un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem. Vienlaikus plānots no juridiskas un tajā skaitā arī civiltiesiskas atbildības atbrīvot personas, kas par iespējumiem sankciju pārkāpumiem informē kādu no kompetentajām iestādēm vai Valsts drošības dienestu.
Tāpat likumprojekts paredz arī noteikt administratīvo atbildību starptautisko un nacionālo sankciju jomā, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no simt līdz divsimt tūkstoš naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – no tūkstoš līdz divsimt tūkstoš naudas soda vienībām.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl otrajā – galīgajā – lasījumā ir jāpieņem Saeimā.