Kausētais sieriņš “Draudzība” 
Mūsdienās var atrast produktus ar tādu nosaukumu, bet tam nav tā pati, tā padomju garša. Lai atcerētos bērnību, var pagatavot tādu siera masu mājās. Agrāk sieriņu pievienoja dažādākajiem ēdieniem, vai arī vienkārši piekoda klāt pie tējas.
Cepums “Riekstiņš”
Atzīšos godīgi, man joprojām ir saglabājušās formiņas, lai izceptu tādu kārumu. Pēc visām peripētijām ar iebiezinātā piena bundžu, mamma iemīcija speciālu mīklu un pagatavoja tos formiņā. Mans uzdevums bija riekstiņus piepildīt. Protams, ka procesa gaitā pusbundžiņa ar iebiezināto pienu pazuda bez pēdām.
Siers tējā
Jūs noteikti esat veikuši tādu eksperimentu. Esot maziem, ir garlaicīgi vienkārši tāpat dzert tēju. Noteikti vajag kaut ko iemērkt: cepumu, konfekti, sieru. Runājot par pēdējo, noteiktā temperatūrā tas sāk nedaudz kust. Ir svarīgi nogaidīt dažas sekundes līdz ideālajam stāvoklim – un uzreiz mutē.
Halva
No visiem nedaudzajiem produktiem, kuri vienmēr atrodas veikalu plauktos un bija pieejami, bija arī halva. Mūsdienās daudzus pārsteidz tas, ka tādu produktu pārdeva alumīnija bundžās. Bet bērniem tajos laikos tā bija normāla parādība.
Ķīselis briketēs
Kāpēc gan gaidīt, kad mamma atnāks no darba un izvārīs zemeņu ķīseli? Pietiek vien attaisīt paciņu un pagrauzt briketi. Pēc tam vecāki, protams, sabāra, bet tas bija tā vērts. Vai jūs arī tā darījāt?
Olā cepta baltmaize
Kur jūs mūsdienās izlietojat sakaltušu maizi? Ja jūs pārceltos uz 30 gadu senu pagātni, tad šīs jautājums jūs nenomocītu: sagrieziet to gabaliņos, iemērciet vai nu olā, vai arī apcepiet uz karsta pannas, līdz izveidojas kraukšķīga garoziņa. Šai paaudzei tosteri nemaz sapņos nerādījās!
Kvass
Tikko atnāk tveice – veikalu plaukti piepildās ar dzērienu, ko sauc par “Kvasu”. Ja jūs būtu audzis Padomju Savienībā, tad jums būtu zināms, ka mūsdienu tumšajam dzērienam nav nekā kopīga ar īstu kvasu.
Pašmāju kazinaki
Aromātiskais un garšīgais kārums tika gatavots domā, jo veikalā bija samērā grūti tādu atrast. Liekas, nekas pārmērīgi grūts vai īpašs: aplejiet notīrītas saulespuķu sēklas ar karameli, pagaidiet, kad masa sacietēs, un sadaliet briketēs. Salauzts zobs, un pat ne viens vien, – tās jau ir tradicionālās sekas.
Ugunskurā cepti kartupeļi
Paies vēl daudzi gadi, kamēr jaunais, modernais vārds “bārbekjū” pavadīs sarunas par atpūtu dabā. Bet pagaidām var vienkārši iekurināt ugunskuru un iemest pāris kartupeļus. Tuvākajam krūmam nolauziet zaru un ar tā palīdzību kartupeli apgrieziet. Pēc tam paņemiet, pārmetot no vienas rokas otrā, nomizojiet un ēdiet vēl karstu…Lieliska meistarklase mūsdienu bērniem.
Skābenes
Lielpilsētu iedzīvotāji tās pērk uz tirgus vai arī lielveikalā, lai pagatavotu garšīgus ēdienus. Tie, kam ir neliels zemes gabaliņš, atvēl skābenēm atsevišķu vietu. Bet agrāk šo augu varēja ieraudzīt nelielas pilsētas ielas vidū. Košļāja to visi, kas gandrīz visu laiku pavadīja svaigā gaisā.
Maize ar eļļu
Un tā, instrukcija tiem, kuriem tāds savienojums nemaz neliekas esam delikatese: ņemiet gabaliņu rupjmaizes, apsmērējiet to ar eļļu un uzberiet sāli, kā arī sasmalcinātus lociņus. Bērni bija sajūsmā!
Cepumi “Kartupelis”
Slavenais Padomju Savienības deserts tikai pēc formas atgādina kartupeli. Patiesībā tas sastāv no cepuma, kakao, izkausēta sviesta un riekstiem. Samaisīt, izviļāt bumbiņas un – deserts gatavs. Ja vēlaties atcerēties patieso garšu – lūk, kur recepte.
Doktordesa
Tāda pastāv arī šodien. Bet ne tāda. Droši vien tajos laikos izmantoja tādu recepti, kas līdz ar gadiem tika zaudēta. Kamēr kāds vienkārši taisīja sev sviestmaizes ar vārīto desu pie tējas, citi to cepa. Tā desa kļuva vēl garšīgāka un nebija nekā labāka.
Ievārījums un rupjmaize
Mūsdienu bērni ēd sieriņus glazūrās, šokolādes batoniņus un kēksiņus. Bet mēs nogriezām gabalu rupjmaizes un atvērām upeņu ievārījumu burciņu. Nekādi krēmi, džemi vai marmelādes nespēj sacensties ar tādu desertu.