Latvijā labi pazīstamais meteorologs Toms Bricis raidījumā “Rīta Panorāma” sniedza atbildi uz jautājumu, vai šogad iespējams, ka īstā, sniegotā ziema vispār nenāks.
Pagaidām prognozēs nebūšot lielas izmaiņas. Līdz pat Jaunajam gadam laika apstākļi saglabāsies līdzīgi kā pašlaik, un arī Jaunā gada pirmajās dienās būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Ziemassvētku pēdējās brīvdienas – 26. un 27.decembris – būs salīdzinoši silti, ar temperatūru +7 līdz +8 grādi, un dažviet pat nedaudz siltāk. Prognozes šobrīd neliecina par ievērojām pārmaiņām laika apstākļos.
Tajā pašā laikā cilvēkiem, kas plāno doties Ziemassvētku vai Jaunā gada svinībām uz Vidzemi un Latgali, īpaši jābūt uzmanīgiem. Reģionos, kur ir daudz lauku ceļu un mežu, ir izveidojusies ļoti bieza ledus kārta uz ceļiem, kas var radīt būtiskus braukšanas apdraudējumus.
Sniegs ir uzsnidzis, taču pēc tam tas tika “piebraukts”, sala un kusa, un atkal sala – šādās apstākļos ledus kārta uz ceļiem kļūst tik bieza, ka tā var saglabāties līdz pat pavasarim. Ja uzsnigs smalks sniedziņš vai arī uzsmidzinās lietus, tad ceļi kļūst ārkārtīgi slideni. Ņemiet to vērā, plānojot ceļojumus un pārvietojoties!
Savukārt Kurzemē tuvākajās dienās sagaidāms šķīdonis. Tur zemes ceļi jau ir pārmērīgi mitri, jo ūdens ir uzkrājies ļoti lielā daudzumā. Šādas ziemas ir bieži sastopamas pēdējos piecos gados, īpaši Kurzemē. Tomēr par ziemas plūdiem, kas tiek dēvēti par “ziemas palikšanu”, vēl nav pamata uztraukties – Daugavā šobrīd viss ir mierīgi.
Ja janvārī gaidāms straujš temperatūras kritums, pēc kura sekos atkusts, tad Jēkabpils apkaimē iedzīvotāji varēs sākt satraukties par iespējamiem plūdiem. Taču pagaidām Daugavā situācija ir mierīga, vismaz šobrīd.
Bet ko varam sagaidīt ilgtermiņā, janvārī un februārī? Meteorologs Toms Bricis dalās arī ar savām prognozēm par turpmākajiem mēnešiem, sniedzot cerību, ka ziemas apstākļi vēl var mainīties.
Vispārīgi runājot, ļoti ilgtermiņa prognozes, kuras gan nav pārāk ticamas, norāda, ka janvārī un februārī sagaidāms vismaz par trim līdz četriem grādiem siltāks laiks nekā parasti. Tomēr jāuzsver, ka ilgtermiņa prognozes ir tikai tendences un nav ļoti precīzas.
Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd nav nekādu norāžu, ka tuvotos pēkšņs aukstums vai ilgstošs sals. Lai veidotu laika prognozes, tiek izmantoti milzīgi datu apjomi, kas iegūti no satelītiem, laikapstākļu stacijām un citām tehnoloģijām. Tomēr šie dati dažkārt nav pietiekami precīzi vai detalizēti, īpaši attālākajās vietās.
Nepilnīgi sākotnējie dati var ietekmēt prognožu precizitāti. Meteorologi izmanto skaitliskos modeļus, kas balstās uz fizikas likumiem, taču šie modeļi ir ļoti sarežģīti un tiem ir savi ierobežojumi. Jo tālāk prognoze ir, jo vairāk kļūdu uzkrājas aprēķinos. Īstermiņa prognozes (1–7 dienas) ir daudz precīzākas, jo tās balstās uz aktuāliem datiem, kamēr ilgtermiņa prognozes, īpaši par mēnesi vai vairāk uz priekšu, sniedz tikai vispārējas tendences (piemēram, vai gaidāms siltāks vai aukstāks periods), bet ne konkrētas prognozes par katru dienu.