Pavasarī, pirms liliju dzinumu parādīšanās, augsnē puķkopji iestrādā slāpekļa mēslojumu, piemēram, amonija nitrātu (1 ēdamkarote uz 1 m 2).
Vai arī liliju stādījumus baro ar organisko un minerālmēslojumu:
Ar fermentētu govs mēslu šķīdumu (nekādā gadījumā nevar izmantot liliju barošanai svaigus govs mēslus) proporcijā (1:10), amonija nitrāta šķīdumu vai granulas (40-50 g uz 10 litriem ūdens).
Labus rezultātus dod koksnes pelnu pievienošana (100 g uz kvadrātmetru). Pelnus var lietot vairākas reizes sezonā. Tas liliju ziedus padara lielākus, intensīvāk iekrāsotus un izturīgākus pret kaitēm.
Tiklīdz parādās liliju dzinumi, ieteicams augsni pārliet ar Bordo šķidrumu vai “Lazurin”: 9 litros ūdens atšķaida 1 ēdamkarotes sodas, amonjaka un vara sulfāta, kas iepriekš izšķīdināti 1 litrā silta ūdens (vara sulfātu ielej pēdējo ar plānu strūklu, nepārtraukti maisot).
Kad lilijām ir pumpuri, mēslošanu atkārto ar amonija nitrātu.
Apstrādājiet augu veģetatīvo daļu pret kaitēkļiem un slimībām, jo veselīgi dzinumi un lapas nosaka pilnvērtīgu ziedēšanu nākamajā gadā. Trešo reizi (jūlijā, ne vēlāk) zem lilijām uzklājiet dubulto superfosfātu (1 ēdamkarote uz 10 litriem ūdens) un kalimagnēziju (1,5 ēdamkarotes uz 10 litriem).
Lasi vēl: Kā padarīt zāģu skaidas par mēslojumu, lai iegūtu maksimālu labumu dārzā
Pat ja lilijas ir smagi skārusi pelēkā puve, joprojām veiciet augu barošanu. Sīpoliem nepieciešama barošana – jo liliju saknes turpina darboties, un sīpols uzņem barības vielas, lai gan sliktāk nekā lapu klātbūtnē.
Neitrāla vai nedaudz skāba, irdena, ūdens caurlaidīga augsne ir piemērota gandrīz visām lilijām. Katru vasaru liliju dobes 2-3 reizes apkaisa ar pelniem – tie kalpo kā mēslojums un vienlaikus iznīcina patogēnās sēnes.