Norvēģijas uzņēmums Equinor ir nolēmis atteikties no plāniem eksportēt tā dēvēto zilo ūdeņradi uz Vāciju, jo tas ir pārāk dārgs un nav pietiekama pieprasījuma, piektdien paziņoja enerģētikas uzņēmuma pārstāvis.
Equinor un Vācijas uzņēmums RWE 2022. gada janvārī parakstīja saprašanās memorandu par ūdeņraža piegādes ķēdes izveidi Vācijas elektrostacijām, lai palīdzētu samazināt emisijas.
Zilais ūdeņradis ir ūdeņraža veids, kas tiek ražots no fosilajiem kurināmajiem, galvenokārt dabasgāzes, izmantojot tehnoloģiju, kas pazīstama kā tvaika metāna reformēšana. Galvenā atšķirība starp zilo un pelēko ūdeņradi ir tajā, ka zilā ūdeņraža ražošanas procesā izdalītais oglekļa dioksīds (CO₂) tiek uztverts un uzglabāts vai izmantots tā vietā, lai nonāktu atmosfērā.
Bija plānots, ka tā dēvētais zilais ūdeņradis – tiks ražots Norvēģijā un eksportēts uz gatavām gāzes elektrostacijām Vācijā, izmantojot pasaulē pirmo ūdeņraža cauruļvadu jūrā.
“Ūdeņraža cauruļvads nav izrādījies dzīvotspējīgs. Tas nozīmē arī to, ka ūdeņraža ražošanas plāni ir atlikti,” aģentūrai Reuters sacīja Equinor pārstāvis Magnuss Frantzens Eidsvolds.
“Mēs esam nolēmuši pārtraukt šo agrīnās fāzes projektu,” viņš piebilda.
Ar RWE uzreiz neizdevās sazināties, lai sniegtu komentārus.
Pagājušajā gadā Equinor izpilddirektors Anderss Opedāls aģentūrai Reuters sacīja, ka kopējās piegādes ķēdes izmaksas varētu sasniegt “desmitiem miljardu eiro”, bet cauruļvads vien varētu izmaksāt aptuveni 3 miljardus eiro.
Eidsvolds sacīja, ka Equinor arī nevarētu turpināt šo projektu īstenošanu, ja Eiropas pircēji ilgtermiņā nebūtu stingri apņēmušies importēt ūdeņradi.
“Mēs nevaram veikt šāda veida ieguldījumus, ja mums nav ilgtermiņa līgumu un tirgu,” teica Eidsvolds.
Plāni kopā ar RWE attīstīt ūdeņradim gatavas gāzes spēkstacijas Vācijā tiks īstenoti, taču ūdeņradis šiem plāniem tiks iepirkts kontinentā, nevis eksportēts no Norvēģijas, teica Eidsvolds.
Viņš piebilda, ka Equinor turpinās arī citus agrīnās fāzes ūdeņraža projektus, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē.