Mana kaimiņiene ir īsta perfekcioniste – viņas dārzs jebkurā gada laikā ir ideālā stāvoklī. Nevienas nezāles, neviena lieka zālīte vai nokritis zariņš. Tas viss tiek uzreiz savākts un izmests, vai arī sadedzināts krāsnī.
Reiz es viņas dārza stūrī aiz šķūnīša pamanīju kārtīgu nātru krūmu. Vēl padomāju, ka beidzot arī mana kaimiņiene sāk audzēt savā dārzā veselīgu augus, un ne tikai ēdamus. Pateicu viņai par to un nožēloju. Kaimiņiene burtiski saķēra pie galvas, paķēra kapli un aizskrēja “izcirst nezāles, jo savādāk – nekārtība”.
Es palūdzu izrakt un atdot šīs “nezāles” man. Kaimiņiene bija izbrīnīta, bet tā arī izdarīja, atdeva man izraktu nātru krūmu. Es uzreiz nogriezu visus zarus un sasmalcināju, bet saknes iestādīju vislabākajā vietā visā dārzā. Bet sasmalcināto masu ieliku mucā – lai mērcējas lietus ūdenī.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
