Vai kādreiz tev tā ir bijis – ikreiz, kad jāpaveic kas svarīgs, vai kas tāds, kas prasa minimālas garīgas vai fiziskas pūles, kaut kāda iemesla dēļ tu iegrimsti “YouTube” videoklipos, skatoties, piemēram, “10 smieklīgus faktus par kaķiem”, vai arī kaut kas novērš tavu uzmanību no steidzama uzdevuma un tu atliec tā izpildi līdz pēdējam brīdim?
Paziņas un draugi sauc tevi par “slinku”, un tu domās piekrīti viņiem, jo slinkuma lēkmes tu piedzīvo regulāri. Bet tev ir jāzina viena ļoti svarīga lieta – tas nav parasts slinkums; pilnīgi iespējams, ka tevi māc hroniskas skumjas, trauksme vai pat depresija.
To sauc par prokastināciju – veicamo darbu, uzdevumu atlikšanu vai izvairīšanos no tiem, koncentrējoties uz citām lietām. Kad tu kavējies izpildīt svarīgu un steidzamu lietu, tu ne tikai piedzīvo nožēlu, bet arī centies izvairīties no neizbēgamā. Rezultātā tu tik un tā izdari to, ko atliki uz vēlāku laiku, bet steigā un bez motivācijas.
Pēc amerikāņu psiholoģes Fuksijas Sirorisas teiktā, cilvēki nonāk iracionālā hroniskas prokrastinēšanas ciklā, jo nespēj tikt galā ar negatīvajām sajūtām, kuras viņiem izraisa tie vai citi uzdevumi.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu