Neskaidrība par Federālo rezervju sistēmas (FED) sākotnējā procentu likmju samazinājuma apmēru ir izraisījusi ar to saistītas debates par iespēju paātrināti apturēt centrālās bankas bilances samazināšanu.
Prognozes par sākotnējo samazinājumu par pusprocenta punktu likmju nākotnes līgumu tirgos ir guvušas pārsvaru pār mazāku samazinājumu par ceturtdaļpunktu, un, ja politikas veidotāji izvēlēsies lielāku iespēju un paudīs bažas par ekonomikas perspektīvām, kvantitatīvās stingrināšanas jeb QT periods varētu kļūt daudz īsāks.
QT lielākoties tiek uzskatīts par likviditātes pārvaldības instrumentu un atšķiras no FED procentu likmju politikas, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, neradot pārāk lielas sāpes darba tirgum. Taču agresīvāka procentu likmju samazināšana no FED puses varētu būr pretrunā ar stingrāku likviditātes politiku atkarībā no likmju samazināšanas iemesliem.
Nenovēršama QT slēgšana nozīmētu būtiskas pārmaiņas centrālās bankas bilances perspektīvās. Ņujorkas FED jūlijā veiktajā lielāko banku aptaujā konstatēts, ka uzņēmumi prognozē QT darbības beigas nākamā gada aprīlī, jo FED amatpersonas norādījušas, ka saskata plašas iespējas to turpināt.
“Ja viņi samazinās likmes par 50 bāzes punktiem, manuprāt, lēmums par bilanci kļūs sarežģītāks,” sacīja Patricija Zobela, bijusī Ņujorkas FED monetārās politikas īstenošanas grupas vadītāja, tagad Guggenheim Investments makroekonomikas pētījumu un tirgus stratēģijas vadītāja.
“Mums ir zināma iespēja, ka QT beigsies agrāk, ja lielāku samazinājumu pavadīs bažas par tautsaimniecību’’, sacīja Zobela. Pagaidām bijušā FED ierēdne prognozē, ka samazinājums tiks veikts par ceturtdaļu punkta un QT turpināsies pašreizējā trajektorijā.
Pašlaik FED mērķis ir noteikt federālo fondu procentu likmi 5,25-5,50 % robežās.
Bank of America analītiķi tikmēr bija vienisprātis, ka procentu likmju samazinājums par pusprocentu, kas vērsts uz tautsaimniecības stimulēšanu, salīdzinoši drīz apturētu QT.
Pastiprinātā neskaidrība par procentu likmju samazināšanu ir saistīta ar to, vai FED samazinās aizņemšanās izmaksas tikai tādēļ, lai tās normalizētu, ņemot vērā inflācijas samazināšanos, un daži uzskata, ka liels vai divi samazinājumi joprojām varētu iekļauties šajā ceļā. Taču daudz būtiskāks risks attiecībā uz QT perspektīvu ir tas, ja procentu likmju politika tiks koriģēta pieaugošo bažu dēļ par to, ka darba tirgus nonāks strupceļā.
Bilances perspektīvas ir miglainas pēc tam, kad QT process tikko pārkāpa divu gadu robežu. Līdz 2022. gada vasarai FED vairāk nekā divkāršoja savu uzkrājumu apjomu, iegādājoties valsts kases obligācijas un ar hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus, līdz 2022. gada vasarai sasniedzot 9 triljonu ASV dolāru lielus uzkrājumus. Pirkumu mērķis bija izlīdzināt satraukumu tirgos un nodrošināt tautsaimniecībai stimulu, kas pārsniegtu gandrīz nullei procentu likmju tuvo procentu likmju līmeni, kamēr plosījās COVID-19 pandēmija.
FED cenšas nodrošināt finanšu sistēmā pietiekamu likviditāti, lai nodrošinātu normālu īstermiņa likmju svārstīgumu un stingru kontroli pār federālo fondu likmi. Līdz šim diskusijas par QT pārtraukšanu galvenokārt bija vērstas uz to, lai atrastu šo likviditātes “zelta vidus punktu”.
QT “netiks koriģēts, kamēr FED neuzskatīs, ka ir notikusi pāreja no rezervju pārpilnības uz rezervju pietiekamību,” sacīja Viljams Dūdlijs, kurš vadīja Ņujorkas FED līdz savai aiziešanai pensijā 2018. gadā.